7.30 Antona Semenova ģimenei izdevās pamest Harkivu, ko Krievijas noziedzīgā režīma armija apšauda jau septīto dienu. Viņš kopā ar sievu un piecus gadus veco dēlu Marku dodas uz 20 km attālo tranzītpilsētu Merefu Simferopoles virzienā, no kurienes tālāk Antons ģimeni pārvietos uz 80 km attālo pilsētu Valki.

Šorīt raķešu trieciens ir sagrāvis centrālo policijas ēku, kas atrodas pašā pilsētas sirdī. Vakar tika sabombardēta pilsētas centrālā administrācija. Nogalināti desmit administrācijas darbinieki un civiliedzīvotāji. "Bojāts ir arī Operas teātris, bet, cik stipri, es nezinu. Tieši tajā netrāpīja, bet, visticamāk, ir izbiruši panorāmas logu stikli."

Antons stāsta, ka noķertos marodierus, kas aplaupa veikalus un iestādes, vietējie iedzīvotāji soda "pēc kara laika likumiem" - piekauj un piesien pie staba. Vēlāk atbrauc policija un viņus atbrīvo.

Viņš stāsta, ka, izbraucot no pilsētas, bija mierīgi, bet netālu no Harkivas sprāgst noliktavas ar kaujas ieročiem. Šajā, tāpat kā iepriekšējās naktīs, viņš tikpat kā nav gulējis, paliekot nomodā un dodot iespēju pagulēt sievai un bērnam. Nakts vidū nograndis viens sprādziens. Izvest ģimeni viņš nolēma, kad kaimiņu mājās pazuda elektrība, un tas nozīmē, ka nebūs iespējas pagatavot ēdienu, un tas, kas ledusskapī, sabojāsies. Antons saka, ka, tad, kad būs parūpējies par ģimeni, būs gatavs ņemt rokā ieroci un aizstāvēt dzimteni. Pilsētā paliek cilvēki, kuriem nav kurp doties vai kuriem nav ģimenes. "Ja būtu viens, es nekur nebrauktu."

Viņš ir šķērsojis trīs ukraiņu armijas blokposteņus. Pie veikala pēc maizes stāv gara rinda - vismaz 25 cilvēki. Jautāts, kā šajās dienās juties viņa dēls, Antons uzrunā blakus sēdošo Marku. "Viņš turas moži, ņemot vērā, ka Markam ir tikai pieci gadi." Lieki piebilst, ka skolas un bērnudārzi ir slēgti.