/nginx/o/2021/10/20/14152224t1h4de4.jpg)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aicina ostu un uzņēmēju pārstāvjus kritiski izvērtēt, ar kādiem uzņēmumiem notiek sadarbība un kādiem kuģiem tiek sniegti pakalpojumi, un nepārprotami norādīt, ka ar Krieviju saistīti kuģi nav vēlami Latvijas ostās, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Maija Rēna.
Latvijā kopā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm izskata iespēju ierobežot Krievijas kuģu satiksmei ES valstu teritoriālos ūdeņus. Taču arī pirms jaunu sankciju ieviešanas Linkaits aicināja ostu un uzņēmēju pārstāvjus kritiski izvērtēt, ar kādiem uzņēmumiem notiek sadarbība un kādiem kuģiem tiek sniegti pakalpojumi.
Linkaits trešdien tikās ar Latvijas Stividorkompāniju asociāciju, lielo ostu un "Latvijas dzelzceļa" vadību, lai apspriestu Krievijas sāktā kara Ukrainā un šīs agresīvās rīcības dēļ pret Krieviju noteikto sankciju ietekmi uz tranzīta un loģistikas nozari.
Linkaits pauž, ka šajā gadījumā, tieši tāpat kā ar pārējām sankcijām, ir būtiski, lai lēmums tiktu pieņemts visām valstīm kopīgi, jo vienas valsts atsevišķie ierobežojumi nerada vajadzīgo efektu. "Tikai vienota politika ļaus sasniegt mūsu visu mērķi - Krievijas starptautisku izolāciju un maksimālu sankciju ietekmi," pauž satiksmes ministrs.
Ministrs izteica pateicību Latvijas Stividorkompāniju asociācijas paustajai nostājai, asi nosodot Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai un paužot stingru atbalstu Ukrainas vēlmei iestāties ES. Asociācija šonedēļ atklātā vēstulē ministram norāda, ka ostas ir kritiskās infrastruktūras objekts, un nozare ir gatava nodrošināt energokravu diversifikāciju no Rietumiem un rūpēties par ostu drošību. Jau kopš 2014.gada nozare ir aktīvi strādājusi pie transformācijas uz viedo reindustrializāciju un diversifikāciju un ir gatava tālāk attīstīties, ar valsts atbalstu nodrošinot būtisku atjaunojamo energoresursu ražošanu.
Asociācija pauž arī gatavību nodrošināt nozares operatīvu krīzes komunikāciju un izstrādāt nepieciešamo kritiskās infrastruktūras nodrošināšanas plānu un papildu alternatīvo investīciju plānu, kas veicinātu energoneatkarību un drošību Latvijas tautsaimniecībai.
Ministrs un uzņēmēji bija vienisprātis, ka pie tik mainīgas ģeopolitiskās situācijas, kad notikumi attīstās pa dienām un stundām, ir būtiska operatīva informācijas apmaiņa un problēmjautājumu kopīga ātra risināšana. Tāpat svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām, min ministra padomniece komunikācijas jautājumos.
Jau vēstīts, ka 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)