Nebeidzama mācīšanās un profesiju maiņas – jaunā darba tirgus realitāte

Konservatīviem cilvēkiem jauno kārtību nebūs viegli pieņemt. Jau tagad daudzi no viņiem negribīgi apgūst produktivitātes veicināšanai ieviestās datorsistēmas, klusībā cerot, ka varēs arī turpmāk iztikt ar jau esošajām zināšanām. Taču realitātē jaunu prasmju apgūšana un lietošana būs neizbēgama, lai Eiropas Savienībā (ES) varētu operatīvi novirzīt darbaspēku uz nozarēm, kur tas nepieciešams visvairāk.

Pieaugušo kūtrumu mācīties skaidri parāda ziņojums The Education and Training Monitor 2020. Tajā teikts, ka visa gada griezumā prasmes uzlabo vien aptuveni 38% pieaugušo ES iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Pie tam piektdaļa eiropiešu nav ieguvuši pat vidējo izglītību, tādēļ lielai daļai pieaugušo ES ir zems lasītprasmes, rēķināšanas un digitālo prasmju līmenis. Tieši šie cilvēki ir trūcīgākie un nevar atļauties maksas kursus, tādēļ viņiem nepieciešama valsts un ES palīdzība, lai iegūtu labāk apmaksātas prasmes un izrautos no nabadzības.

Kopumā ir vērojams nepietiekams ieguldījums pieaugušo izglītībā: ES dalībvalstis iegulda vidēji 0,5% no iekšzemes kopprodukta pieaugušo pārkvalificēšanā un prasmju pilnveidē, salīdzinot ar 4,6 procentiem no IKP izglītībā kopumā. Apgrūtinājumus rada arī izglītības projektu koordinēšana, jo atbildība par to parasti ir izkliedēta pa ministrijām, līmeņiem un konkrētiem ierēdņiem.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, ES Padome pagājušā gada nogalē nāca klajā ar jaunu Eiropas pieaugušo izglītības darba kārtību. Tā paredz jau līdz 2030. gadam radikāli palielināt pieaugušajiem pieejamo apmācību skaitu un daudzveidību. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs iespēja ne vien apgūt jaunu valodu vai uzlabot datorprasmes, bet kaut pirmspensijas vecumā pilnībā mainīt darbības sfēru.

Šie mūžizglītības projekti tiks īstenoti, izmantojot kohēzijas politikas ES programmas, fondus un instrumentus, piemēram, Erasmus+, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds Pārvietotajiem darbiniekiem, Atveseļošanās un noturības mehānisms, Taisnīgās pārejas fonds, InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentus un citus. Tādējādi plānots panākt, lai jau 2025. gadā vismaz 47% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem gadā izmanto vismaz vienu apmācību kursu. Savukārt līdz 2030. gadam kursu apmeklētāju īpatsvaram jāpieaug līdz 60%.

Pirmie rezultāti jau ir redzami. Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 1. martā ziņoja, ka pieteikšanās mācībām ES fondu pieaugušo izglītības projekta «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide» 7. kārtā noslēgusies ar lielāko līdz šim saņemto pieteikumu skaitu. Aģentūra saņēmusi vairāk nekā 36 000 pieteikumu, kas veido 43% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo projekta kārtu. Vislielākā interese gan Rīgā, gan reģionos bijusi par izglītības programmām uzņēmējdarbības, IT un būvniecības nozarēs.

Kopumā saņemti pieteikumi no 27 726 iedzīvotājiem, no kuriem 30% bija pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā. Vislielākais pieteikumu skaits saņemts profesionālās pilnveides izglītības programmās, kuru vidū populārākās bija dārza ainavu plānošana, informācijas digitalizācijas un publicēšanas metodes un digitālais mārketings. Vēl pieprasītāko programmu vidū ir administratīvie un sekretāra pakalpojumi, nekustamā īpašuma tirdzniecība un apsaimniekošana, foto un video pamati digitāla produkta izstrādei un virzīšanai tirgū, kā arī akciju tirgus investīciju analīze personīgo ieguldījumu izvērtēšanai.

Mācību 7. kārtā piedāvājumā bija gandrīz 800 izglītības programmas. Lai pilnveidotu esošās vai iegūtu jaunas zināšanas, pārkvalificētos vai iegūtu augstāku kvalifikāciju, nodarbinātie varēja pieteikties izglītības programmās 10 darba tirgū pieprasītās nozarēs – uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības un administrēšanas; elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un informācijas tehnoloģiju; būvniecības; metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību; transporta un loģistikas; enerģētikas; kokrūpniecības; drukas un mediju tehnoloģiju; ķīmiskās rūpniecības nozarē; mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektoros. Mācības izglītības programmās sāksies tuvāko mēnešu laikā.

Izglītības programmās varēja pieteikties jebkurš strādājošais vai pašnodarbinātais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam, tostarp jaunie vecāki bērna kopšanas atvaļinājumā, saglabājot darba attiecības, un strādājoši pensionāri, kā arī personas ar alternatīvo statusu. Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes. Šajā mācību kārtā bija iespējams pieteikties mācībām divās izglītības programmās, taču vienlaicīgi varēs mācīties tikai vienā izglītības programmā.

ES fondu projekta «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide» jeb mācību pieaugušajiem mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, septiņu gadu laikā līdz 2023. gada 31. decembrim ieguldot vairāk nekā 46 miljonus eiro.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.