Par spīti tam, ka jau līdz šim pieņemtās sankcijas ir kārtīgi iespērušas pa Ukrainā iebrukušās Krievijas ekonomiku, pēdējā karadarbību nav pārtraukusi. Kamēr vieni domā, kā jau līdz šim pieņemtie mēri ietekmēs pašu pieņēmēju ekonomiku, otri jau spriež, kādas sankcijas vēl varētu sekot.
Pagaidām salīdzinoši sankciju neskarts ir enerģētikas sektors. Rietumvalstis ir noteikušas augsto tehnoloģiju eksporta aizliegumu, kas apgrūtinātu Krievijas naftas un gāzes ražotņu modernizāciju. Kā arī ziņots par sankcijām pret Krievijas enerģētikas milzi "Gazprom", liedzot tam piesaistīt kapitālu attīstības projektiem no ASV tirgus.
Vienlaikus kā zilonis telpā ir jautājums par naftas un gāzes importa no Krievijas aizliegumu. Pagājušajā gadā gāzes un naftas produktu eksports Krievijai nodrošināja 36% iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to visi it kā apzinās, ka tā būtu Krievijas ekonomikas dzīvību uzturošās artērijas pārgriešana, bet vienlaikus tas nozīmētu arī diezgan smagu atsitienu pa pašu sankciju noteicējiem. Vismaz sākotnēji.