Aptaujā skaidro, kā iedzīvotāji tērēs atgūto nodokļu naudu

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, atgūto pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokļa naudu iedzīvotāji visbiežāk (33% gadījumu) plāno tērēt ikdienas izdevumu segšanai un rēķinu apmaksai.

Ikgadējo iedzīvotāju ienākumu deklarāciju par 2021. gadu šogad iecerējuši iesniegt 83% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Tostarp 3% aptaujāto to darīs pirmo reizi. Aktīvākie ienākumu deklarāciju iesniedzēji, kas pauž savas ieceres, arī šogad ir personas vecumā no 30 līdz 60 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 400 eiro. Lielākā aptaujāto daļa dzīvo Rīgā vai reģionu mazpilsētās un pārstāv ģimenes, kurās aug bērni vecumā līdz 18 gadiem.

Iesniedzot ienākumu deklarāciju, 23% iedzīvotāju visbiežāk cer atgūt summu, kas svārstās no 100 līdz 300 eiro. Otra biežāk minētā atgūstamā summa ir 50–100 eiro. Kopumā 63% potenciālo ienākuma deklarāciju iesniedzēju cer atgūt pārmaksāto nodokli robežās līdz 500 eiro. Tikai 8% sagaida, ka VID atmaksātā summa pārsniegs 500 eiro.

Piektdaļa potenciālo deklarāciju iesniedzēju atturas prognozēt atgūstamās summas apmēru, bet 5% paredz, ka neatgūs neko. Vienlaikus neliela daļa (3%) aptaujāto raizējas, ka viņiem varētu būt izveidojies nodokļu parāds.

“Pēdējos gados samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri atgūto nodokļa pārmaksu vienkārši iztērē ikdienas izdevumos. Ja 2020. gadā tie bija 45% no visiem deklarāciju iesniedzējiem, tad tagad šis skaits sarucis līdz trešdaļai iedzīvotāju.

Tā vietā iedzīvotāji vairāk izvēlas šo naudu uzkrāt, novirzīt kādam ceļojumam vai remontu un būvniecības izmaksu segšanai. Laika gaitā arī pieaug iedzīvotāju skaits, kuri atgūst lielākas naudas summas.

Ja 2020. gadā 100 eiro un vairāk cerēja atgūt 26% aptaujāto, tad šogad jau vairāk nekā 40%. Tas norāda, ka, spītējot ikdienas tēriņu spiedienam un cenu kāpumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus un pragmatiskāk tos izmanto savas labklājības veicināšanai,” norāda "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Daloties plānos, par to, kā iecerēts tērēt atgūto nodokļa pārmaksu, aptaujātie atklāj, ka vairums to izlietos ikdienas izmaksu segšanai un rēķinu apmaksai. Vienlaikus daļa respondentu iegūtos līdzekļus apsver izmantot savas nākotnes finansiālās drošības stiprināšanai, veicot uzkrājumus (20%) vai ieguldot (7%). Uzkrājumu veidošanu visaktīvāk apsver iedzīvotāji, kuru personīgie ienākumi pārsniedz 700 eiro, bet ieguldījumos to apsver investēt aptaujātie, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 1000 eiro. Starp citiem potenciālajiem atgūto līdzekļu tēriņu mērķiem iedzīvotāji min arī ceļojumu un hobiju (13%), mājokļu remontdarbu (9%), aizņēmumu apmaksu (8%).

Nav pārsteigums, ka iedzīvotāji, kuru rocība ir ierobežota (līdz 400 eiro mēnesī), biežāk nekā citi sabiedrības locekļi norāda uz vēlmi atgūtos līdzekļus izlietot apģērba un apavu iegādei. Savukārt ģimenes, kurās aug bērni vecumā līdz 18 gadiem, biežāk nekā bezbērnu mājsaimniecības apsver atgūto līdzekļu investēšanu ceļojumos, remonta vai celtniecības darbos, aizdevuma atmaksā vai apģērba un apavu iegādē.

Jāatgādina, ka lai pielāgotu sistēmas darbu lielajam iesniegto gada deklarāciju skaitam, 1.martā no pkst.17.30 VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tika sākts tehniskais pārtraukums, līdz ar to EDS nebija pieejams jaunu deklarāciju iesniegšanai. 

Sākotnēji EDS darbu bija plānots atjaunot otrdien vēlu vakarā, tomēr iesniegt deklarāciju nebija iespējams vēl trešdienas pievakarē, taču tas ir izdarāms ceturtdienas rītā, novēroja TVNET.

Līdz otrdienas, 1.marta, plkst.17.30 VID iesniegtas 224 437 gada ienākumu deklarācijas. VID norādīja, ka šogad deklarāciju iesniegšanas pirmajās 10 minūtēs, proti, otrdien, 1.martā, uzreiz pēc pusnakts, tika iesniegti 5000 gada ienākumu deklarāciju, sasniedzot jaunu rekordu.