Antons Semenovs no Ukrainas ⟩ Krievi nešķiro, ko bombardēt

Šobrīd viņš ar ģimeni atrodas 60-70 km attālumā no Harkivas.

"Taču pēc piedzīvotā katra skaņa, pat gāzes katla ieslēgšanās šķiet kā mikrosprādziens," stāsta Antons.

Tāpat ir arī viņa sievai. Lai tas pārietu, droši vien būs vajadzīgs ilgs laiks. Piecgadīgais dēlēns gan pagaidām visu uztverot ļoti mierīgi.

Arī miegs, par spīti nogurumam un iepriekš negulētajām stundām, esot caurs.

Vaicāts, cik grūti šobrīd vispār ir tikt prom no Harkivas, viņš stāsta, ka izbraukt var bez jautājumiem. Viņam līdzās esošais Oļegs, kurš vēl šodien Harkivu apmeklējis, piebilst, ka iebraukt pilsētā varot līdz komandantstundai.

Pagaidām Antons ar ģimeni neplāno doties tālāk. Viņš aktīvi iesaistās Harkivas un arī šā brīža mājvietas teritoriālajā aizsardzībā kā brīvprātīgais. Šobrīd Harkivu pamet daudzi cilvēki, kuriem jāpalīdz, tostarp ar izmitināšanu. Arī pilsētiņas, kurā šobrīd atrodas Antons, mērs aktīvi iesaistoties.

Ukraiņi arī pauž pateicību gan par saņemto palīdzību no kaimiņvalstīm armijai, gan sūtījumiem iedzīvotājiem. Vienlaikus Antons atzīmē, ka šobrīd problēmas sagādā saņemto sūtījumu nogādāšana.

"Piemēram, slimnīcai ir nepieciešami medikamenti, marles un citas lietas, to visu esam jau sapakojuši, bet nav transporta, ar ko to visu nogādāt. Un bez transporta nepieciešams organizēt arī pavadīšanu. Ar šādu lietu organizēšanu šobrīd nodarbojamies," stāsta ukrainis.

Nepieciešamo lietu nogādāšanu sarežģī apšaudes un bombardēšana Harkivā.

"Sazvanījos ar vienu brīvprātīgo, viņš tikai iekliedzās "Anton, lidmašīna!" un nometa klausuli... Par laimi, pēc 10 minūtēm izdevās viņu sazvanīt un ar viņu viss bija kārtībā," atceras Antons.

Viņa drauga atrašanās vietai bija pārlidojuši krievu iznīcinātāji. 

Ukrainis uzsver, ka tas, kas šobrīd notiek valstī, ir genocīds un kara noziegumi.

"Netiek šķirots, pa ko šaut - militārajiem vai civilajiem objektiem. Turklāt militāro objektu, var teikt, vairs nav. Tiek iznīcinātas sabiedriskās ēkas, iedzīvotāju mājas. Piemēram, šodien tika sabombardēta aptieka, kura izveidota pagājušā gadsimta 60.gados. Vai tad aptiekas šauj?"

Vienlaikus Antons lepojas par savas tautas spēju šajos grūtajos laikos darboties visiem kopā un palīdzēt viens otram. Viņš arī smejas, ka Putinam īsā laikā ir izdevies saliedēt ukraiņus tā, kā tas pēdējos 30 gados nebija sanācis nevienam līdzšinējam valsts prezidentam.

Tomēr iebrucēju dēļ ne vienā Ukrainas pilsētā vien jau ir jūtams liels naids pret krieviem. Antons arī atsaucās uz kāda Ukrainas armijas pārstāvja teikto, ka pēc visa, ko Krievijas armijnieki ir nodarījuši, gūstekņus vairs nav plānots ņemt. 

Tāpat viņš pastāstīja, ka Harkivas veikalu plaukti šobrīd ir visai tukši. Oļegs piebalso, ka "plaukti veikalos ir". Šorīt esot atvests dzeramais ūdens un olas, kas izdalīti uzreiz pie veikaliem sanākušajiem. 

Problēmas sagādā arī skaidrās naudas trūkums, jo bankomāti esot iztukšoti. Karadarbības dēļ daudzi uzņēmēji arī vairs nepieņem maksājumus ar norēķinu kartēm vai ar pārskaitījumu. Taču atsevišķās tirdzniecības vietās ir ieviesta iespēja izņemt skaidru naudu caur veikalu kasēm. 

Antons vēl piebilst, ka ziņas, ka Ukrainai varētu drīzumā tikt piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss, šajā situācijā dod cerību.