Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība, ASV un daudzas citas valstis ir pieņēmušas virkni bargu sankciju pret agresorvalsti, kā arī tās kompanjoni Baltkrieviju. Un ir skaidrs, ka jaunas sankcijas vēl tikai sekos.

Transporta nozarē būtiskākais ierobežojums ir gaisa telpas slēgšana Krievijas aviokompānijām, savukārt sauszemes un kravu pārvadājumi pagaidām nav tiešā veidā ierobežoti. Netiešais efekts gan ir pašu uzņēmumu nevēlēšanās turpināt sadarbību ar karadarbību uzsākušo valstu uzņēmumiem. Kāda ir pašreizējā situācija un kādas ir nākotnes scenāriji Latvijas dzelzceļam, ostām un pasažieru pārvadājumiem, intervijā portālam TVNET stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Vai no Krievijas puses nav nekādu indikāciju, ka viņi būtu ieinteresēti apturēt kravu virzību uz mūsu pusi?

Pirms 24.februāra bija Krievijas dzelzceļa lēmums martā samazināt jaudu virzienā uz Latviju, bet tas nebija būtisks kravu pārvadājumu apjomā. Kopš tā laika nekādi citi lēmumi vismaz līdz mums nav nonākuši.

Bet, ja skatāmies kopumā un izvērtējam situāciju, esam lūguši visiem Satiksmes ministrijas uzņēmumiem veikt risku izvērtējumu, veikt ļaunākā un optimistiskākā scenārija aprēķinu par to, kā situācija varētu attīstīties.

Ļaunākā situācija būtu tāda, ka faktiski turpmākos gadus dzīvotu blakus dzelzs priekškaram ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas savukāt dzelzceļa pārvadājumu jomā nozīmētu, ka pārvadājumu apjoms samazinās par 82-85%.