Eiropas Komisija aptur sadarbības projektus ar Krieviju un Baltkrieviju

Komisija turpmāk neslēgs jaunus līgumus un vienošanās ar Krievijas organizācijām programmā "Apvārsnis Eiropa".

EK arī aptur maksājumus Krievijas struktūrām pēc spēkā esošajiem līgumiem. Tiek pārskatīti visi projekti, kuros patlaban piedalās Krievijas pētniecības organizācijas - gan iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas programmā "Apvārsnis 2020", gan "Apvārsnī Eiropā".

Līdztekus EK apņēmusies nodrošināt Ukrainas turpmāku sekmīgu dalību "Apvārsnī Eiropā" un "Euratom" pētniecības un mācību programmās.

"Apvārsnis Eiropa" ir galvenā ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programma, un tās budžets ir 95,5 miljardi eiro. "Apvārsnī Eiropā" patlaban nav projektu ar Krievijas struktūru dalību. Ir veikti priekšdarbi dotācijas līgumam par četriem projektiem, kas iesaistītu četras Krievijas pētnieciskās organizācijas, bet tos EK nolēmusi apturēt. Tas nozīmē, ka līdz turpmākam paziņojumam būs apturēta jaunu līgumu parakstīšana.

Tikmēr pašlaik turpinās vairāki projekti "Apvārsnī 2020", kas ar turpat 80 miljardu eiro budžetu bija ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programma 2014.-2020.gadā. Tādējādi EK aptur visus maksājumus Krievijas struktūrām pēc spēkā esošajiem līgumiem.

Pašlaik "Apvārsnī 2020" ir 86 aktīvi projekti, kuros iesaistītas 78 dažādas Krievijas organizācijas. No tām 29 Krievijas organizācijas, kas iesaistītas 19 projektos, ES iemaksās ir saņēmušas 12,6 miljonus eiro.

Tāpat EK ir lēmusi apturēt sadarbību, kas ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju norisinās Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmās, kā arī "Interreg" Baltijas jūras reģiona programmā.

Tas cita starpā nozīmē, ka turpmāki maksājumi Krievijai vai Baltkrievijai vairs netiks veikti. Apturēšanai ir tūlītēja ietekme uz deviņām EK pārrobežu sadarbības programmām, kurās iesaistījusies Krievija un Baltkrievija, un transnacionālo "Interreg" Baltijas jūras reģiona programmu 2014.- 2020.gada plānošanas periodam. Kopējais ES finansējums astoņām programmām, kurās piedalās Krievija, ir 178 miljoni eiro, bet kopējais ES finansējums abām programmām, kurās piedalās Baltkrievija, ir 257 miljoni eiro. Noteikumi par sadarbības programmām paredz sadarbību ar ārpussavienības valstīm apturēt starptautisko tiesību, cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma pārkāpumu gadījumā.

Sadarbība ar abām valstīm ir apturēta arī jaunā - 2021.-2027.gada - plānošanas perioda programmās.

"Krievijas militārā agresija ir klajš ANO Statūtu, starptautisko tiesību un noteikumos balstītas kārtības pārkāpums. Apturēt visas pārrobežu un transnacionālās programmas un maksājumus, kas nāk par labu Krievijai un Baltkrievijai, un vienlaikus pastiprināt atbalstu Ukrainai ir veids, kā Eiropa ar tās kohēzijas politiku var faktiski izrādīt solidaritāti ar Ukrainas tautu," uzsvērusi ES kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira.

Tajā pašā laikā EK steidzami pēta juridiskās un operacionālās iespējas stiprināt pašreizējās pārrobežu sadarbības programmas starp ES valstīm (Poliju, Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju) un Ukrainu, kā arī Ukrainas dalību Melnās jūras baseina pārrobežu sadarbības programmā vai "Interreg" Donavas transnacionālajā programmā.

Ar vairāk nekā 1000 partnerībām starp ES un Ukrainas pierobežas reģionu reģionālajām un vietējām pašvaldībām programmas paver iespēju ātri un efektīvi sniegt atbalstu Ukrainai, arī bēgļiem, atzīmē EK.

Jau ziņots, ka pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus.

Pēc Krievijas iebrukuma Eiropas Savienība, ASV un citas demokrātiskās valstis ir noteikušas plašas sankcijas pret Putina režīmu.