/nginx/o/2022/03/04/14408425t1ha96b.jpg)
Krievijas iebrukums Ukrainā uzjundījis sāpīgas atmiņas senioriem, kuri paši piedzīvojuši Otrā pasaules kara šausmas. Tolaik viņi visi bijuši bērni, tomēr bumbu sprādzieni, došanās bēgļu gaitās un tuvu cilvēku nāve, no agresora mestas bumbas atmiņā palikuši līdz pat šai dienai.
Bēneniece Māra Horna dzimusi pirmskara Rīgā. Ilgus gadus bijusi skolotāja, bet tagad pēta seno Bēnes vēsturi, kas apaudzēta ar atmiņu stāstiem un leģendām, pārtop literāros darbos. Skolotāja Horna gan nekad neesot varējusi iedomāties, ka mūža nogalē atkal būs jādomā un jāatceras par kara šausmām, ko pati piedzīvojusi bērnībā. Astoņgadīgā bērna acīm visspilgtāk atmiņā palikuši uzlidojumi.
“Dzīvojām tādā rajonā Šampēterī, kur bija tikai mājiņas un dārziņi. Nekā cita tur nebija, bet brauca pāri krievu lidmašīnas un meta bumbas. Tā viena nakts bija tik briesmīga, ka vēl tagad es to atceros.
Man ausīs skan tāds briesmīgs kauciens, tad liels blīkšķis,” saka Māra Horna, bēneniece.
Krievijas iebrukums Ukrainā nepiedodams šķiet visiem, bet pirmskara paaudzei briesmīgās atmiņas, kas gadu gaitā cieši satinušās vienā kamolā, tagad atkal izsprukušas brīvībā. Jelgavniece Baiba, kura, sākoties Otrajam pasaules karam, vēl bija gandrīz zīdainītis, ReTV teic, ka lielākoties atceroties tikai skaņas, bet runāt par tām bez emocijām nespēj vēl šodien. “Mēs dzīvojām Rīgā, Āgenskalnā. Atmiņā palikušas sirēnas,” atminas Baiba Kokina, jelgavniece.
Baibas kundze stāsta, ka piedzīvojusi arī došanos bēgļu gaitās. Tas gan bijis tikai pārsimts kilometrus garš ceļš līdz Kurzemei, tomēr atmiņās palicis kā ļoti grūts. Pavisam viegli esot iedomāties, kas jāpiedzīvo Ukrainas bērniem.
Jelgavniece Dzidra Sproģe Otrā pasaules kara laikā bijusi septiņgadīga meitene, kura piedzīvojusi uzlidojumus, bēgšanu ārpus pilsētas, savām acīm redzējusi kā liesmo Jelgava, sajutusi vēja atpūstos Jelgavas pelnus, bet visspēcīgāk atmiņā palicis kāds uzlidojums kara beigās.
“Mukām uz pagrabu, kādi desmit metri līdz tam pagrabam bija, vairāk es neatceros. Tikai atjēdzos slimnīcā. Nomestas bija divas bumbas, tur taču cilvēku nemaz nebija.
Mana grosīte [vecmāmiņa] uz vietas bija beigta, tam onkulītim kāju norāva, man bija kājā un pirkstos šķembas,” saka Dzidra Sproģe, jelgavniece.
Kara laika bērniem, kas nu jau ir kundzes cienījamā vecumā, visvairāk bail, ka šādus šausmu brīžus varētu nākties piedzīvot arī viņu mazbērniem un mazmazbērniem, tāpēc 21. gadsimta Krievijas cars esot jāaptur jebkuriem līdzekļiem.