Vaalimaa, Somijas robežas šķērsošanas punktā ar Krieviju - 120 jūdzes uz austrumiem no Helsinkiem - autobusi un automašīnas apstājas pasu un muitas pārbaudei. Tie nav ukraiņi, tie ir krievi, un, lai gan plūsma nav liela, tā ir pastāvīga, vēsta BBC.
Ukraiņi cīnās par savu valsti, krievi bēg uz Somiju
Daži cilvēki vēlas izkļūt no Krievijas, jo nepārtraukti klīst baumas, ka prezidenta Vladimira Putina valdība drīzumā varētu ieviest valstī karastāvokli, lai nepieļautu masu protestus pret iebrukumu Ukrainā.
Apturot lidojumus uz Eiropu, vienīgā izeja no valsts ir ar automašīnu - šķērsojot šo robežu - vai ar vilcienu.
BBC uzrunāja kādu gados jaunu krievu sievieti, kura devās prom uz Rietumiem – vienu no laimīgajām, kurai bija ES vīza vēl pirms sankciju izsludināšanas. Viņa bija izmisumā par notiekušo.
“Cilvēki Ukrainā ir mūsu cilvēki - mūsu ģimene,” viņa sacīja. “Mums nevajadzētu viņus nogalināt.” Uz jautājumu, vai viņa domā atgriezties, sieviete sacīja “Nē, kamēr tur ir mūsu briesmīgā valdība. Tas ir tik ļoti, ļoti skumji.”
Uzrunātā sieviete sacīja, ka lielākā daļa krievu nevēlas šo karu, taču viņi riskē nonākt cietumā, ja mēģinās stāties pretī Putinam.
Somijā pret tādiem cilvēkiem kā viņa ļaudis ir ļoti iejūtīgi – tāpat kā pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Šī līdzjūtība un bailes, ka Krievija varētu uzbrukt citām kaimiņvalstīm, piemēram, Somijai, maina attieksmi pret Somijas tradicionālo noslieci uz neitralitāti.
Saskaņā ar jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām arvien vairāk somu (53%) uzskata, ka viņu valstij ir pienācis laiks pievienoties NATO un saņemt aizsardzību, ko nodrošina dalība aliansē.
Atgriežoties Helsinkos, vilciens no Sanktpēterburgas iebrauc, vedot vēl simtiem cilvēku, kuri vēlas bēgt no Krievijas. Lielākā daļa vietu vilcienos ir pilnībā aizņemtas, un biļešu cenas strauji pieaug.
Naudas apjoms, ko drīkst ņemt līdzi no Krievijas izbraucošie pasažieri, ir ierobežots. Rublis ir sabrukuma stāvoklī; Krievijas ekonomiku apdraud sankcijas un fakts, ka to pamet daudzi lielie Rietumu uzņēmumi. Krievijas valdība izmisīgi cenšas izvairīties no sankcijām pret bankām.
Vai sankcijas pret bagātajiem krieviem liks viņiem vērsties pret prezidentu Putinu? Tas noteikti nav neiespējami, taču diez vai tas piespiedīs viņu pārtraukt karu pret Ukrainu, spriež BBC.
Cita sieviete, kas pametusi Krieviju, šoreiz caur Stambulu, BBC pa tālruni stāstīja, ka ir nobijusies no atgriešanās dzīvē, kāda tā bija Padomju Savienības laikā.
“Man ir 30 gadi, es neesmu redzējusi sliktāko... represijas, Valsts Drošības komiteju,” viņa teica. “Man bija ļoti lielas bailes par to, ka, ja es tūlīt neizlidošu, es nekad vairs nevarēšu pamest Krieviju.”
Ja tiktu ieviests karastāvoklis, Putins varētu brīvi darīt, ko vien vēlas, neraizējoties par protestiem ielās. Viņš jau ir skaidri pateicis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, ka neapstāsies, kamēr nebūs okupējis visu Ukrainu, un kāda franču amatpersona, kas noklausījās šo telefonsarunu, pēc tam sacīja, ka lietas var kļūt vēl sliktākas.