Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs: karš ir bezjēdzīgs grēks

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, valsts pirmā amatpersona šodien Rīgas pilī tikās ar Latvijas tradicionālo konfesiju vadītājiem: Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolītu Aleksandru, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Kasparu Šternu.

Levits uzsvēra, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pagājušas 12 dienas, kuru laikā ir iepazīta ukraiņu tautas varonība cīņā par savu valstu un nāciju. Prezidenta ieskatā, arī Latvijas sabiedrība ir parādījusi vienotību un vienotību ar Ukrainu. Viņš akcentēja, ka vienotība nav atkarīga ne no uzskatiem, tautības, ģimenē lietotās valodas, nedz arī no reliģijas.

Būtiski, Valsts prezidenta ieskatā, ir sabiedrības vienotība ar Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka lielākā sabiedrības daļa - latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi un mazākumtautībām piederīgie, visu reliģisko konfesiju pārstāvji nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pēc prezidenta paustā, tas ir svarīgākais vēstījumus sabiedrības saliedētības sakarā.

Pēc Levita paustā, skaidrojot cilvēkiem notiekošo, jāmēģina aizsniegt cilvēku prātus un sirdis, jo mums visiem ir viens vispārcilvēcisks mērķis - miers un taisnīgums. Prezidents atzina, ka sarunā ar Latvijas tradicionālo konfesiju vadītājiem konstatēts kopējais sabiedrības mērķis un konfesijas ir par šī mērķa īstenošanu.

Levits norādīja, ka Latvijas tradicionālo konfesiju vadītāji arīdzan uzsvēruši, ka arī baznīcu uzdevums ir veicināt vienotību, vienotību ar Ukrainu, skaidrot notiekošo arī savās draudzēs, ticīgajiem, lai cilvēkos būtu drošības sajūtu, kā arī mazinātu viltus ziņu un dezinformācijas ietekmi.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Vanags uzsvēra, ka Eiropā ir sācies karš un tas ir atnesis līdzi neizsakāmas cilvēcīgas traģēdijas. Viņš norādīja, ka karu ir izraisījis agresīvs, imperiālistisks režīms, kuru sauc par Putina režīmu. Vanaga ieskatā, situācija varēja attīstīties tikt tālu, jo šī ideoloģija bauda atbalstu plašos sabiedrības slāņos Krievijā.

"Mums jācīnās nevis pret miesu un asinīm, bet pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tas nozīmē, ka jānostājas nevis pret tiem cilvēkiem, kas atrodas apziņas gūstā, bet gan pret idejām, kuras izplatās aiz Krievijas robežām. Tās ir visā pasaulē, arī pie mums. Mēs varētu stāties pretim "Putinisma" idejām un īstenot "deputinizāciju"," sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps.

Vanags uzsvēra, ka patiesība dara cilvēkus brīvus. Viņa ieskatā, nepieciešams izplatīt patiesa informācija pēc iespējas vairāk, lai tā izskan saprotamā valodā. Viņš arīdzan uzsvēra, ka Latvijas sabiedrība var mācīties no ukraiņu tautas vienotību. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps norādīja, ka pirms kara arī ukraiņu vidū bija dažādība, bet apdraudējuma priekšā viņi visi ir vienoti.

"Mēs varam tikai ilgoties, lai Latvijas sabiedrība būtu tik vienota. Šajā laikā jāapbruņojas ar pacietību. Patiesību vajag runāt mīlestībā. Dot cilvēkam, kas ir apziņas gūstā, "putinizācijā", patiesību ar mīlestību, dot viņiem iespēju būt brīviem. Tas jāda ne tikai baznīcā, bet arī sabiedrībā," akcentēja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps.

Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolīts Stankevičs pavēstīja, ka baznīcā notiek lūgšanas par mieru, vardarbības pārtraukšanu, lai tiktu apstādināti tie, kas veicināja un kurināja karu. Lūgs tiek arī par tiem, kas bija ieinteresēti konflikta eskalācijā. Stankevičs ieskatā, Ukrainā notiekošais - karš, agresija, kas vērsta pret Ukrainu - nav radusies no tukša gaisa, tas nav viena impulsa rezultāts.

Viņa ieskatā, tie ir procesi, kas gājuši uz priekšu un attīstījušies ne tikai Krievijā, bet arī visā Rietumu pasaulē. Stankeviča ieskatā, mēs esam laikmetu maiņas brīdī, jo globālais līdzsvars ir mainījies. Viņa ieskatā, baznīcas pārziņā ir garīgie ieroči un lūgšanas. Viņš uzsvēra, ka jāsludina patiesība, jāsauc lietas īstajos vārdos, vienlaikus pieņemot arī to, ka mūsu tuvākie var domāt atšķirīgi, bet laiks dziedē un fakti pārliecina.

"Tos, kuri sirdī ir par šo agresiju vai ir tās atbalstītāji, kamēr viņi to skaļi nesludina un nemēģina citus pārliecināt, atstāsim viņus mierā, pieņemsim ar mīlestību, mēģināsim skaidrot un darīt visu iespējamo lai laiks noliek faktus savā vietā. Tāpēc mēs aicinām Latvijas sabiedrību uz vienotību, uz gatavību pieņemt atšķirīgo, arī atšķirīgus uzskatus, kamēr vien tie neiet ārpus likuma rāmjiem," sacīja Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolīts.

Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs uzsvēra, ka patlaban mēs piedzīvojam trauksmainu laiku, kad uzbrukums Ukrainai nedod miera sajūtu un mierinājumu. Viņš norādīja, ka baznīca nav laicīgs soģis, bet baznīca vienmēr lūdz, lai cilvēki saprastu, ka karš ir bezjēdzīgs un drausmīgākais grēks.

Metropolīts Aleksandrs uzsvēra, ka jālūdz par to, lai karš tiktu pārtraukts un veicināta Latvijas sabiedrības vienotība, kas ir īpaši svarīgi patlaban. Pēc viņa paustā, ja Latvija būs vienota, ar šķīstām domām, vārdiem un darbiem, piemēram, pieņemot bēgļus un veicinot vienotību sabiedrībā, mēs labāk saprastu, kas mums jādara un kas gaidāms.

"Protams, mēs gaidām, ka tas viss beigsies. Lūdzieties! Pateicieties mūsu valdībai, tautai un cilvēkiem, kuri veicina vienotību! Patlaban nedrīkst kurināt naudu starp Latvijas iedzīvotājiem sarežģītajā laikā. Nepieciešams, lai visi saprastu, kur ir taisnība, kur Dievs un kur miers. Veicinot vienotību un mieru, gribu uzsvērt, ka Latvijas krievvalodīgie nenes atbildību par to, ko dara citas valdības, tāpēc aicinām būt vienotiem. Gribu, lai mēs visi būtu vienoti un kopā mūsu Latvijas priekšā. Lūgsimies par mieru un kara izbeigšanos," sacīja Metropolīts Aleksandrs.

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns uzsvēra, ka Dievs cilvēkiem ir devis nevis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Pēc viņa paustā, redzot to, kas notiek Ukrainā, daudzi jūtas apdraudēti, ka kaut kās tāds varētu notikt ar Latviju. Daudzus cilvēkus ir pārņēmušas bailes un sašutums, kas pārvēršas dusmās un naidā pret citiem. Šterns norādīja, ka sabiedrību nedrīkst inficēt ar bailības garu, satraukumu un sāpi, šī enerģija jānovirza citā gultnē.

Šterns atzīmēja, ka cilvēki sev jautā, ko darīt, kā ietekmēt notiekošo. Viņa ieskatā, cilvēki var doties divos virzienos - vai nu lūgties, vai nu darīt. Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps uzsvēra, ka šis ir laiks, kad lūgt par Ukrainas tautu un mieru. Tāpat lūgt par vienam par otru, Latvijas vienotību, tautu. Šādā veidā sašutumu un sāpi var ielikt darbos.

"Mēs varam palīdzēt un uzņemt savās mājās bēgļus, mēs varam ziedot mantas, pārtiku un visu pārējo, kas nepieciešams. Mēs varam praktiski palīdzēt tiem, kas piedzīvo kara šausmas. Mēs varam veicināt tautas vienotību, kur mēs ne tika izsakām savu viedokli par notiekošo, bet kur mēs ar praktiskiem darbiem iesaistāmies pret šo ļaunumu," sacīja Šterns.