“Kur jūs bijāt astoņus gadus?” – Kremļa mīts kara attaisnošanai

Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova 24. februārī, kad Krievijas armija bija uzbrukusi Ukrainai, uzstājās Krievijas valsts televīzijā NTV. Viņa garā uzrunā vērsās pie, kā pati sacīja, valsts elites, kas tagad aicina pārtraukt uzbrukumus Ukrainai. Zaharova norādīja uz astoņu gadu ilgajiem notikumiem Donbasā un uzdeva retorisku jautājumu:

“Daudzskaitlīgie upuri, kuri šo gadu laikā bija iespējami, jo pa tiem sita Ukrainas bruņotie spēki! Kur tad jūs visi bijāt, kāpēc tad jūs šis jautājums neuztrauca?”

Līdzīgi viņa rakstījusi sociālajos medijos.

Šo pašu jautājumu vēlāk atkārtoja daudzi, piemēram, kinorežisors Ņikita Mihalkovs, populārā videouzrunā vēršoties pie citiem Krievijas kultūras darbiniekiem. Arī Mihalkovs prasīja, kāpēc viņi neesot raudājuši un brīnījušies, kad tas viss viņu acu priekšā noticis. Jautājums dažādos formātos turpināja izskanēt sociālajos medijos, arī Latvijā. Re:Check apkopoja faktus par to, kas astoņus gadus notika Donbasā.

Karadarbība sākās pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu

Separātistu nemieri Donbasā sākās 2014. gada februārī vienlaikus ar piederības zīmēm nemarķētu Krievijas karavīru jeb tā saukto zaļo cilvēciņu ieiešanu Krimā, Ukrainas teritorijā. Krievija ar šo soli reaģēja uz Maidana notikumiem Kijevā un tiem sekojošu varas maiņu Ukrainā.

Maidans jeb iedzīvotāju protesti sākās pēc tam, kad toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, tā apturot valsts dziļāku integrāciju ES. Pēc tautas sacelšanās un vardarbīgas protestētāju apspiešanas 2014. gada 22. februārī Ukrainas parlaments ar balsojumu Janukoviču atcēla no amata (šeit). Drīz pēc Janukoviča atlaišanas 2014. gada februāra beigās Krievijas karavīri Krimas pussalā pārņēma savā kontrolē militāros objektus un vietējās pārvaldes ēkas. Marta vidū tur Krievijas armijas klātbūtnē notika starptautiski neatzīts referendums un Krievija Krimu iekļāva savā sastāvā.

Paralēli notiekošajam Krimā 2014. gada februāra beigās prokrieviski noskaņoti separātisti sāka nemierus Doneckā, Austrumukrainā. Marta sākumā viņi ieņēma Doneckas reģiona administrācijas ēku, vēlāk pavasarī rīkoja referendumus par pašpasludināto tā dēvēto Doneckas un Luhanskas tautas republiku valstisko patstāvību un lūdza uzņemt Krievijas sastāvā. Ukrainas valsts uz separātistu centieniem atbildēja ar drošības dienestu specoperācijām un armijas pretterorisma akciju (šeit). Karadarbība Austrumukrainā turpinājās līdz pat 2022. gada februārim, kad Kremlis atzina šo republiku neatkarību, tad paziņoja, ka tās Krievijai lūgušas aizsardzību, un sāka karu pret visu Ukrainu.

Prokrievisko spēku pusē karoja Krievijas karavīri

Krievija par astoņiem gadiem Donbasā runā, vainojot Ukrainu. Taču karadarbība tur notika ar tiešu Krievijas spēku klātbūtni. Jau 2014. gada pavasarī bija ziņas, ka separātistu pusē darbojas Krievijas militārpersonas, bet gadu vēlāk ASV ziņoja, ka Austrumukrainā prokrievisko spēku kontrolētajās teritorijās ir 12 tūkstoši Krievijas karavīru. Šis skaitlis aplēsts, analizējot preses un un sociālo mediju ziņas un dažāda veida liecības, kā arī ASV un NATO sabiedroto informāciju, vēstīja BBC (šeit). Uz vairākiem pierādījumiem 2015.gada oktobrī norādīja arī domnīcas Atlantic Council pētnieku grupas ziņojums (šeit). Krievija savu spēku klātbūtni Austrumukrainā noliedza.

Spridzināja un nogalināja abas puses

Krievija runā tā, it kā Austrumukrainā cilvēki būtu gājuši bojā tikai Ukrainas armijas un kaujinieku uzbrukumos. Taču ievērojams upuru skaits bija abās pusēs. Situāciju Austrumukrainā kopš 2014. gada monitorē EDSO un ANO, abas organizācijas publicē regulārus ziņojumus par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Saskaņā ar 2020. gada pavasarī publicētu ANO cilvēktiesību pārstāvja ziņojumu (šeit) karadarbības pirmajos sešos gados gāja bojā aptuveni 13 tūkstoši cilvēku. Viņu vidū bija vismaz 3350 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 298 cilvēki, kas atradās virs Austrumukrainas 2014. gada jūlijā notriektajā Malaizijas lidmašīnā. Nīderlande, kuras pilsoņi atradās lidmašīnā, ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Krieviju, jo pierādījumi liecina, ka lidmašīna tika notriekta ar raķešu iekārtu, kas Ukrainas teritorijā bija ievesta no Krievijas.

ANO rēķina (šeit), ka sešos gados kopš 2014. gada aprīļa vidus līdz 2020. gada februāra vidum karadarbībā Austrumukrainā gājuši bojā arī 5650 prokrieviskie kaujinieki un 4100 Ukrainas karavīri. Vēl aptuveni 30 000 cilvēku, gan civiliedzīvotāji, gan karavīri, šajā laikā ievainoti. Arī citi cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, gūstekņu spīdzināšana fiksēta abās pusēs (šeit).

Pēc dažādu avotu ziņām aptuveni divi miljoni cilvēku kā bēgļi pārcēlušies dzīvot citur – devušies uz citiem reģioniem Ukrainā vai Krieviju.

Kremlis arī stāsta, ka Ukraina Donbasa reģionā astoņus gadus īstenojusi genocīdu. To sacīja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. februāra runā pirms kara sākšanas. EDSO Īpašā uzraudzības misija atgādinājusi, ka ne reizi nav konstatējusi neko, kas līdzinātos genocīdam, arī ANO ģenerārsekretārs Antoniu Gutērrešs noliedzis genocīda esamību Austrumukrainā.