OECD: Latvijas ekonomika labi atguvās no Covid-19 pandēmijas; dzīves līmeņa paaugstināšanai vajag reformas

Latvijas ekonomika labi atguvās no Covid-19 pandēmijas, taču turpmākai dzīves līmeņa paaugstināšanai būs nepieciešamas reformas, lai palielinātu produktivitāti, teikts jaunākajā OECD ziņojumā.

Kormans sacīja, ka Latvijai ir jārisina pastāvīgie Covid-19 pandēmijas riski, turpinot vakcinācijas pasākumus, jo vakcinācijas aptvere Latvijā ir nepietiekama, lai varētu atveseļot ekonomiku.

Jaunākais OECD Latvijas ekonomikas apsekojums liecina, ka Latvija turpina samazināt ienākumu atšķirību no OECD ekonomikām, jo 2021.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,8%, un ekonomiskos rādītājus veicināja eksports un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētās publiskās investīcijas.

Vienlaikus Kormans uzsvēra, ka strukturālās problēmas joprojām rada iedzīvotāju skaita samazināšanās, ēnu ekonomika un nepilnības augstas kvalitātes infrastruktūrā.

2022.gada ekonomikas pārskatā par Latviju OECD eksperti izvērtējuši situāciju Latvijas ekonomikā, galveno reformu īstenošanas procesu un Latvijas tautsaimniecības izaicinājumus, kā arī snieguši rekomendācijas turpmākās izaugsmes sekmēšanai.

Ekonomikas pārskatā norādīts, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas izaugsmes tempi ir bijuši labāki nekā vidēji eirozonā un ES, un ienākumi uz vienu iedzīvotāju turpina palielināties. Taču, ņemot vērā globālās tendences un pašreizējo situāciju Ukrainā, tiek prognozēts, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps un eksporta iespējas piebremzēsies.

OECD ziņojumā teikts, ka galvenais faktors, kas ietekmē Latvijas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas, ir demogrāfija. Iedzīvotāju skaits samazinās jau trīs gadu desmitus, to ietekmē neto migrācija, zemā dzimstība un īsais (kaut arī pieaugošais) paredzamais mūža ilgums.

Turpinoties tālākam iedzīvotāju skaita sarukumam, tas novedīs pie turpmākiem aglomerācijas ieguvumu zaudējumiem un kļūs redzamākas fiskālās problēmas saistībā ar demogrāfiskās slodzes palielināšanos un jau tagad samērā izteikto nevienlīdzību. Darbaspēka samazināšanās un novecošanās rada saspīlējumu arī darba tirgū.

OECD uzsver, ka Latvijai nepieciešams lielāku izmanību pievērst ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un produktivitātes palielināšanai, lai arī turpmāk nodrošinātu izaugsmi, konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

OECD eksperti iesaka turpināt pilnveidot darba tirgu un paplašināt nodarbināto iekļaušanās iespējas tajā, pievērst uzmanību veselības sistēmas attīstībai, risināt ar vidi un klimata mērķu sasniegšanu saistītos jautājumus, kā arī veicināt investīcijas un atbalstīt inovācijas un prasmju pilnveidošanu, lai tās veicinātu uz eksporta balstītu Latvijas izaugsmi.

OECD ziņojumā norādīts, ka plaši izplatītās ēnu ekonomikas un aplokšņu algu rezultātā ir zaudētas mācību iespējas, pensijas un nodokļu ieņēmumi. OECD ieskatā, būtu jāsamazina arī nodokļu slogs darbaspēkam. Tāpat OECD eksperti norāda, ka nodokļu un pārdales sistēma varētu būt labāka ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.

OECD rekomendē, ka Latvijai būtu jāpastiprina pasākumi cīņai pret nabadzību, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Arī sociālās drošības tīkls joprojām ir minimāls, kas nozīmē to, ka nepieciešams turpināt garantētā minimālā ienākuma paaugstināšanu.

Tāpat OECD norāda, ka ilgstošā bezdarba līmenis Latvijā ir lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Šī problēma būtu jārisina, palielinot izdevumus aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, kas patlaban ir 0,2% no IKP, it īpaši atbilstoša ilguma apmācībām darba vietā. Tāpat jāturpina mazināt dzimumu stereotipus un ieviest pret diskrimināciju vērstus regulējumus, lai samazinātu pieaugošo atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, kas ir viena no augstākajām ES.

2022.gada OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju padziļināti vērtēta Latvijas eksporta dinamika un ar eksportu saistītie jautājumi.

OECD uzskata, ka galvenie izaicinājumi Latvijas eksporta sekmīgai attīstībai ir saistīti ar darba tirgum nepieciešamo cilvēkresursu nodrošināšanu, k

as ļautu paplašināt ražošanu un ieiet jaunos eksporta tirgos ar jauniem un inovatīviem produktiem, kā arī labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, sekmējot iespējas investīciju pieaugumam un uzņēmumu attīstībai.

Lai Latvija varētu balstīt izaugsmi uz eksporta pieaugumu, pēc OECD paustā, Latvijai nepieciešams mazināt ienākumu nevienlīdzību, risināt reģionālās atšķirības, uzlabot mājokļu pieejamību. Tāpat Latvijai nepieciešams turpināt uzlabot tieslietu sistēmas efektivitāti, turpināt reformu īstenošanu veselības aprūpē, pilnveidot pensiju sistēmu, kā arī stiprināt izglītības, zinātnes un inovācijas sistēmu.

OECD norāda, ka izmaiņas pensiju, veselības aprūpes un mājokļu jomā varētu būtiski uzlabot dzīves apstākļus. OECD ieskatā, Latvijai jādara vairāk pensiju pietiekamības uzlabošanai, iedrošinot cilvēkus garākam darba mūžam, tostarp pensijas vecuma paaugstināšanai, pieaugot paredzamajam mūža ilgumam nākotnē.

Ziņojumā teikts, ka Latvija veselības aprūpei vienam iedzīvotājam tērē aptuveni pusi no OECD vidējā rādītāja. Tādējādi cilvēki lielā mērā paši sedz medicīnisko vajadzību izdevumus. OECD ieskatā, būtu lietderīgi paplašināt valsts apmaksāto veselības apdrošināšanas aptveri un samazināt maksimāli pieļaujamo izdevumu apmēru.

Medicīnas darbinieku trūkumu varētu mazināt, turpinot algu paaugstināšanu un padarot mediķu karjeru pievilcīgāku.

Tāpat OECD norāda, ka atkārtoti jāizvērtē slimnīcu tīkla efektivitāte un vairāk līdzekļu jāpiešķir preventīvajiem pasākumiem, primārajai veselības aprūpei un aprūpei mājās, garīgās veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei - visam minētajam finansējums ir nepietiekams.

Pievēršanās eksportam ir labākā izaugsmes stratēģija Latvijai, ņemot vērā tās demogrāfiskās perspektīvas, norāda OECD eksperti, taču atzīst, ka pēdējās desmitgadēs Latvijas eksports nav bijis pietiekami efektīvs.

To OECD skaidro ar valsts rūpniecības struktūru, kur joprojām dominē zema un vidēji zema tehnoloģiju līmeņa uzņēmumi līdz ar pastāvīgu darbaspēka izmaksu pieaugumu. Vadībai būtu jātiecas sniegt atbalstu sarežģītāku Latvijas produktu eksporta attīstībai, veicinot inovāciju, paaugstinot darba ņēmēju prasmes un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.

Tāpat OECD norāda, ka vājas digitālās pamatzināšanas un lielais studijas pārtraukušo studentu skaits Latvijā norāda uz nepietiekamām darbaspēka prasmēm.

Plašākā kontekstā par to liecina darba devēju nodrošinātu mācību un pieaugušo izglītības trūkums, pārāk maz jauniešu apgūst dabaszinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetus.

OECD iesaka, ka viens no virzieniem ir pieņemt darbā augsti kvalificētus skolotājus, dodot skolām lielāku elastību skolotāju algu noteikšanā, sniegt augstskolu studentiem lielāku finansiālo atbalstu un izveidot mācību fondus ar trīspusēja sociālā dialoga palīdzību.

Inovāciju sistēmas uzlabošana ir vienlīdz svarīga, uzsver OECD eksperti, atzīstot, ka Latvijā pamatnosacījumi, lai rastos inovācijas, ir vāji, kas ir izskaidrojams ar nepietiekamu digitālo tehnoloģiju ieviešanu privātajā sektorā, augstākās izglītības iestāžu zemo kvalitāti ar mazu doktorantu skaitu un zemajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, īpaši privātajā sektorā.

OECD norāda, ka kopš 2018.gada uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā tiek uzskatīti kā jebkurš cits investīciju veids. To, OECD ieskatā, vajadzētu pārskatīt, ņemot vērā nemainīgi vājos rezultātus.

Tāpat akadēmiskajiem pētniekiem būtu jāatļauj saņemt daļu ienākumu no viņu izgudrojumu atdeves.

Tāpat OECD norāda, ka investīcijas Latvijā bremzē kredītu trūkums. Kaut gan lielās bankas ir "labā formā", aizdevumu nosacījumi ir stingri. Daudzām mājsaimniecībām ir grūtības saņemt kredītu, un piekļuve finansēm - kopā ar to izmaksām un pieprasīto nodrošinājumu - ir nopietns šķērslis investīcijām uzņēmumos.

Tādēļ OECD ieskatā atbildīgajām iestādēm jāpadziļina kapitāla tirgi, jārada investīciju kultūra, sākot ar finanšu pratības uzlabošanu, un pilnā mērā jātransponē ES pārstrukturēšanas direktīva, ieskaitot uzņēmumu parādu pārstrukturēšanas vienkāršošanu ar ārpustiesas un jauktu procedūru palīdzību.

Tāpat, OECD ieskatā, būtu lietderīgi palielināt nebanku sektora, it īpaši finanšu tehnoloģiju nozares lomu.

Neraugoties uz zināmu progresu vides problēmu risināšanā, OECD eksperti uzskata, ka Latvijai jādara vairāk, lai panāktu zaļu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas uz vienu iedzīvotāju joprojām pieaug, un smalko daļiņu radītais gaisa piesārņojums būtiski ietekmē veselību.

Latvija apņēmusies līdz 2030.gadam samazināt SEG emisijas par 65%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. Tomēr tas nav daudz vairāk par negatīvo palielinājumu pēc 2000.gada. OECD ieskatā, būtu lietderīgi samazināt un izbeigt labvēlīgo attieksmi pret dabasgāzes un dīzeļdegvielas izmantošanu transportlīdzekļos, vienlaikus aizsargājot trūcīgos. Jāmeklē arī iespējas kā palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un integrēties reģionālajos elektroenerģijas un gāzes tirgos.

Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2022.gada ekonomikas pārskats par Latviju ir ceturtais - pirmais pārskats tika publicēts 2015.gada februārī. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.