Černobiļas atomelektrostacijā pārrauta elektroapgāde

Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA) pavēstīja, ka elektroapgādes pārrāvumam nav kritiskas ietekmes uz drošību.

"Ukraina ir informējusi IAEA par elektrības pazušanu," tviterī pavēstīja organizācija, piebilstot, ka "šajā gadījumā IAEA nesaskata kritisku ietekmi uz drošību".

AES "ir pilnībā atvienota no elektroapgādes", vietnē "Facebook" informēja "Ukrenergo", piebilstot, ka militārās operācijas dēļ "nav iespējams atjaunot elektropārvades līniju".

Kā paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba,

pēc 48 stundām atslēgsies izlietotās kodoldegvielas glabātuves dzesēšanas sistēma, kas draudēs ar radiācijas noplūdi.

"Bojāta vienīgā Krievijas armijas kontrolētās AES un visu tās kodolobjektu elektroapgādes līnija. Es aicinu visu starptautisko sabiedrību nekavējoties prasīt Krievijai pārtraukt uguni un atļaut remontbrigādēm pēc iespējas ātrāk atjaunot elektroapgādi," tviterī raksta Kuleba.

Pēc viņa teiktā, dīzeļģeneratori nodrošinās elektrību AES un tās kodolobjektiem 48 stundas, pēc kā atslēgsies izlietotās kodoldegvielas glabātuves dzesēšanas sistēma, kas draudēs ar radiācijas noplūdi.

"Krievijas barbariskais karš draud visai Eiropai. Putinam tas jāaptur nekavējoties," pavēstīja Kuleba.

Notikušo komentējis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, paužot, ka Krievijai nekavējoties jāveic visi pasākumi, lai garantētu AES drošību.

Otrdien Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA) paziņoja, ka no Černobiļas AES netiek pārraidīti dati, un pauda bažas par darbiniekiem, kurus uzrauga Krievijas karaspēks.

Darbinieku situācija pasliktinās, norādīja aģentūra, atsaucoties uz Ukrainas kodolenerģētikas regulatora ziņoto.

Apturētajā AES joprojām strādā vairāk nekā 2000 cilvēku, jo stacija ir nepārtraukti jāuzrauga, lai novērstu vēl vienu kodolkatastrofu.

24.februārī Krievija sāka iebrukumu Ukrainā un sagrāba AES, kur 1986.gadā notika pasaulē plašākā kodolavārija, kurā gāja bojā simtiem cilvēku un Eiropas rietumos izplatījās radioaktīvs piesārņojums.

Ukrainas prezidenta kanceleja paudusi bažas, ka Krievijas puse var izraisīt provokācijas AES.

VVD: Černobiļas AES pārtrūkusi elektroapgāde, bet radiācijas drošības risku Latvijai nav

Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā nonākusi informācija, ka šodien plkst.11.22 Černobiļas - Kijevas augstsprieguma līnijas bojājuma dēļ ir pārtraukta elektroapgāde bijušajai Černobiļas atomelektrostacijai (AES), taču radiācijas noplūde nav konstatēta, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.

Radiācijas drošības riski Latvijai nepastāv.

Kā norāda VVD pārstāvis, Černobiļas AES iedarbināta rezerves energoapgādes sistēma jeb dīzeļģeneratori, lai nodrošinātu bijušās AES teritorijā esošo objektu drošībai nepieciešamo sistēmu apgādi ar elektrību. Radiācijas monitoringa staciju dati Ukrainas teritorijā kopumā ir pieejami un neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni. Arī Latvijas radiācijas monitoringa stacijas neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni.

VVD Radiācijas drošības centrs monitorē radiācijas drošības situāciju diennakts režīmā. VVD uzrauga radiācijas monitoringa staciju mērījumus Latvijā, kā arī citās valstīs.

VVD atgādina, ka Černobiļas AES nav ekspluatācijā esoša atomelektrostacija, pēdējais reaktors darbību beidza 2000.gadā un attiecīgi iespējamie radiācijas riski ir zemāki nekā darbībā esošām atomelektrostacijām. Tāpat radiācijas riski samazinās, ievērojot attālumu no Černobiļas līdz Latvijai. Arī meteoroloģiskās prognozes tuvākajām dienām norāda, ka kopējā atmosfēras plūsma starp Latviju un Ukrainu nebūs vērsta Latvijas virzienā.

Starptautiskās atomenerģijas aģentūra informē, ka lietotās kodoldegvielas glabātuvē arī bez papildu elektroapgādes var nodrošināt pietiekamu dzesēšanu. Tas nozīmjot, ka elektroapgādes pārtraukums nerada radiācijas drošības riskus Černobiļas AES.

VVD ir informācija, ka Černobiļas - Kijevas augstsprieguma līnijas bojājuma dēļ ir pārtraukta elektroapgāde bijušajai Černobiļas atomelektrostacijai. Radiācijas noplūde nav konstatēta. Radiācijas drošības riski Latvijai nepastāv. Vairāk lasi: https://t.co/BgfEjy7Av2 pic.twitter.com/2vr7rKg8OC

— VVD (@videsdienests) March 9, 2022