:format(webp)/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
- Bez panākumiem noslēgusies Dmitro Kulebas un Sergeja Lavrova tikšanās
- Kijevu pametusi puse iedzīvotāju
- Ukrainā karā nodarīti postījumi 100 miljardu dolāru apmērā
- Kremlis pinas melos par uzbrukumu Mariupoles dzemdību namam
- Ķīna pirmoreiz nosauc iebrukumu Ukrainā par karu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien preses konferencē klāstīja, ka dzemdību nams Mariupolē, kuru trešdien apšaudīja Krievijas spēki, nogalinot trīs cilvēkus, viņu vidū vienu bērnu, un vairāk nekā 15 cilvēkus ievainojot, bijis Ukrainas specvienības "Azov" bāze.
Šo dzemdību namu "ieņēmuši bataljona "Azov" kaujinieki kopā ar citiem radikāļiem, kuri tur ierīkojuši savu atbalsta punktu," sacīja Lavrovs.
Savukārt ceturtdienas vakarā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Krievijas gaisa spēki nav uzbrukuši "zemes mērķiem Mariupoles apkaimē un paziņojumi par uzlidojumu slimnīcai ir provokācija".
Tikmēr ANO Iedzīvotāju fonda vadītājs Ukrainā Haime Nadals šodien paudis, ka Mariupoles dzemdību nams, kur aviācijas uzlidojumā zaudēja dzīvību trīs cilvēki un tika ievainoti vēl 17, tai skaitā viena topošā māmiņa, nebūt nav pirmā šāda tipa medicīnas iestāde, kas cietusi uzbrukumā. Runājot videokonferencē Ņujorkā, viņš pastāstījis, ka pirms tam sagrauti vēl divi dzemdību nami - viens Žitomirā un viens Harkivas Saltivskas dzīvojamajā rajonā.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien parakstījis likumu par Ukrainas teritorijā esošo Krievijas īpašumu un aktīvu nacionalizāciju.
Likums ietver tiesisko pamatojumu Krievijas un tās rezidentu īpašumtiesību atsavināšanai Ukrainā.
Paredzēts nacionalizēt ne tikai Krievijas valsts aktīvus, bet arī to juridisko personu īpašumus, kas veic savu darbību Ukrainā un kuru īpašnieku vidū ir Krievijas valsts.
Konkrētu aktīvu sarakstu sagatavos valdība un Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome, bet īpašumu atsavināšana notiks ar Ukrainas prezidenta dekrētu.
Kompensācija par Ukrainā esošo Krievijas īpašumu nacionalizāciju nav paredzēta, ņemot vērtā agresīvo karu, kuru pret Ukrainu un tās tautu izvērsusi Krievija.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi pārsnieguši 12 000 karavīru, trešdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma līdz trešdienas rītam krievi zaudējuši 49 lidmašīnas, 81 helikopteru, 317 tankus, 1070 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, vienu zenītraķešu iekārtu BUK, 56 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 28 zenītartilērijas iekārtas, 482 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.
Foto: Cilvēku evakuācija no Ukrainas pilsētas Irpinas
Foto: Sumi pilsēta Ukrainā pēc bombardēšanas 8. martā
Foto: Ukraina 7. martā
Foto: Pārpildītas vilcienu stacijas Ukrainā
Foto: Ukraina (6. marts)
Foto: Bēgļi šķērso sagrauto Irpinas tiltu Kijevas ziemeļos
Foto: Nopostītā skola Ukrainas pilsētā Žitomirā
Foto: 3. marts
Foto: 2. marts Ukrainā
Foto: 1. marts Ukrainā
Foto: Uzbrukums Ukrainas pilsētai Harkovai
Foto: Diena Ukrainā: 28. februāris