FDP: Pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

FDP kā būtiskākos no tiem atzīmē makroekonomisko nesabalansētību risku. Proti, enerģijas resursu, it īpaši gāzes un naftas cenas, turpinās pieaugt, vienlaicīgi pieaugs arī pārtikas un ražošanas izejvielu cenas, tomēr noteikt inflācijas attīstības augstāko punktu pašlaik nav iespējams.

Sankciju kumulatīvais efekts negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, un arī Latvijas uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar eksportu uz un importu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas var izraisīt uzņēmumu bankrotus.

Sagaidāma privāto investīciju apmēra un privātā patēriņa apmēra samazināšanās. Savukārt augstais inflācijas līmenis ar lielu varbūtību var rezultēties kreditēšanas likmju celšanā, kas samazinās uzņēmumu kreditēšanu, kas jau patlaban nav augsta, norāda FDP.

Pie sektorāliem riskiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ekonomikas attīstību, FDP min negatīvo pārmaiņu ietekmi uz lielu daļu ekonomikas nozaru, tostarp ražošanu, lauksaimniecību un pakalpojumiem. Primāri cietīs ražošanas uzņēmumi, kas izmanto no Krievijas importētus materiālus, piemēram, metālus (dzelzi un tēraudu) un koksni. Lauksaimniecības sektoru gan globāli, gan vietējā mērogā ietekmēs minerālmēslojuma cenu kāpums un iespējamie piegāžu pārrāvumi. Tas kopumā ar degvielas cenu kāpumu izraisīs būtisku pārtikas cenu pieaugumu.

Saistībā ar enerģijas cenu kāpumu tiks negatīvi ietekmēti energoietilpīgie Latvijas uzņēmumi, it īpaši būvmateriālu ražotāji. Sankciju dēļ cietīs Latvijas transporta sektors un tūrisma nozare.

Var sagaidīt straujas strukturālas izmaiņas darba tirgū, jo iespējami uzņēmumu bankroti vai ražošanas sašaurinājums, norāda FDP.

Kā iespējamos fiskālos riskus FDP min gaidāmo straujo pieprasījumu pēc valsts atbalsta pasākumiem, kas var būt augstāks par Covid-19 krīzes laika atbalsta apmēru. Arī būtiska aizsardzības izdevumu kāpināšana palielinās slodzi uz fiskālo bilanci.

Pēc FDP paustā, Covid-19 krīzes rezultātā ir jau palielinājušies valsts parāds un budžeta deficīts, bet jaunas krīzes ietekme varētu būt vēl lielāka. Tādēļ šobrīd nav prognozējams, kādā termiņā valdība spēs atgriezties pie ilgtspējīgas fiskālas politikas.

Pastāv augsta varbūtība, ka, pieaugot cenām, vajadzēs sniegt atbalstu nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām, kas izraisīs vēl vienu fiskālā deficīta un valsts parāda pieauguma vilni.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka FDP ir vairākkārt brīdinājusi, ka nav vēlams pārmērīgi kāpināt valsts parādu, jo ir svarīgi atstāt drošības spilvenu iespējamai krīzei nākotnē. "Diemžēl no Covid-19 krīzes esam pilnīgi bez pauzes iegājuši sankciju krīzē, kad fiskālās disciplīnas ievērošana nebūs pirmā prioritāte. Šajā drūmajā situācijā pozitīvā ziņa ir tā, ka Latvijas fiskālie rādītāji ir samēra labi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas dod cerību, ka arī šo krīzi Latvijai sekmīgi izdosies pārvarēt," pauž Šteinbuka.

Pēc FDP paustā, FM piedāvātais makroekonomiskās attīstības scenārijs varētu īstenoties pie labvēlīgas situācijas attīstības, tomēr pesimistiska notikumu attīstība ir ļoti iespējama. Tādēļ, strādājot pie Stabilitātes programmas 2022.-2025.gadam, FDP aicina FM izstrādāt pesimistisko scenāriju, kā arī izanalizēt konsekvences gadījumā, ja Krievijas naftas un gāzes piegādes tiek pārtrauktas.

Pašlaik pastāv augsta neskaidrība, kādā veidā un cik lielā mērā ekonomika spēs absorbēt krīzes situāciju. Kā parādīja nesenā Covid-19 krīzes pieredze, apmēram gada laikā ekonomika spēja pielāgoties ierobežojumiem, valsts atbalsta pasākumi bija efektīvi un atgriešanās pie izaugsmes notika ātrāk, nekā tika sākotnēji prognozēts, atgādina FDP.

Padomē uzsver, ka pašreizējā situācijā plāno turpināt Covid-19 krīzē sākto ekonomikas monitoringu, lai spētu savlaicīgi norādīt uz akūtiem ekonomiskiem un fiskāliem riskiem, iesakot fiskāli ilgtspējīgus risinājumus.

FM izstrādātās makroekonomikas prognozes tiek izmantotas par pamatu Latvijas stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2022.gada aprīlī. FDP izvērtējumam un apstiprinājumam FM sagatavotās prognozes tiek nodotas kopš 2016.gada divas reizes gadā - izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Jau ziņots, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pārskatītās FM makroekonomisko rādītāju prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei pēc tam paātrinoties līdz 2,5% 2023.gadā, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, 2023.gadā tam pazeminoties līdz 3,5%.

Februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas bija paredzētas Latvijas Stabilitātes programmas 2022.-2025.gadam sagatavošanai, IKP pieaugums 2022.gadam bija prognozēts 4% un 2023.gadam 3,9% apmērā. Savukārt patēriņa cenu pieauguma prognozes bija attiecīgi 6,2% un 3,1%.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Saeima FDP apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, ekonomistu Ivaru Golstu, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.