Eksotiskie skaistuļi – pasaulē retāk sastopamie tauriņi

Zinātnieki evolūcijas pētījumos secina, ka tauriņi ir attīstījušies no kodēm. Tas notika krīta periodā, pirms aptuveni 40 līdz 135 miljoniem gadu. Laika gaitā krāšņie kukaiņi ir piedzīvojuši vairākas evolūcijas, lai kļūtu par tādiem, kādus tos mēs redzam šodien.

Pasaulē ir aptuveni 17 500 tauriņu sugu, un vairākas no tām ir kritiski apdraudētas. Dažādas cilvēku darbības, klimata pārmaiņas un arī dabas katastrofas iznīcina to dabiskās uzturēšanās un barošanās vietas.

Gaidot “Iepazīsti tauriņus” dienu, ko Amerikā aktīvi atzīmē 14. martā, kanāls “National Geographic” piedāvā uzzināt vairāk par dažām no pasaulē retāk sastopamajām tauriņu sugām!

Dzīves garums – vien piecas dienas

“Palos Verdes blue” ir viens no pasaulē unikālākajiem tauriņiem. Jau 1983. gadā šo sugu uzskatīja par izmirušu, taču 1994. gadā biologs Rudi Matoni (Rudi Mattoni) ar tiem sastapās no jauna. Sudrabaini zilo spārnu īpašnieki ir atrodami Kalifornijā, Palos Verdes pussalā.

“Palos Verdes blue” ir nelieli, to spārnu platums variē no pusotra līdz trīs centimetriem. Spārnu ārpuse ir pelēka, ar vairākiem plankumiem, ko izceļ balti gredzeni ap tiem. Tauriņi Kalifornijā ir sastopami no janvāra beigām līdz maija sākumam. Kāpura kūniņā tie atrodas septiņas līdz astoņas dienas, taču kā pieauguši tauriņi tie dzīvo pavisam īsu mirkli – vien piecas dienas.

Galvenais iemesls, kādēļ šobrīd šī suga ir tik apdraudēta, ir tā saimniekauga (Astragalus nothoxys) izzušana. Šis augs ir kļuvis ļoti reti sastopams, un tādēļ arī tauriņiem paliek arvien mazāk vietu, kur apmesties un vairoties.

Tauriņš ar lielākajiem spārniem pasaulē

Anglijas karalienes vārdā nosauktais tauriņš “Queen Alexandra’s Birdwing” ir lielākais un, iespējams, arī skaistākais tauriņš, kāds sastopams uz Zemes. Tā mātīšu brūni balto spārnu platums var sasniegt pat 28 centimetrus. Savukārt tēviņi ir nedaudz mazāki, un to spārni ir zilā un zaļā krāsā. Tā kā efeja, ar kuru barojas tauriņa kāpuri, ir indīga, eksperti lēš, ka arī paši tauriņi ir indīgi.

Šie lidojošie kukaiņi ir sastopami tikai Papua-Jaungvinejas Oro provincē, un šobrīd to lielākais ienaidnieks ir cilvēks. Palmu eļļas pieprasījuma palielināšanās dēļ mežu izciršana pēdējos gados ir strauji pieaugusi. Samazinot meža platību, liela daļa vides pārvēršas par tauriņu sugai nederīgu, jo bojā aiziet arī tās barība. 1951. gadā sugas populāciju būtiski ietekmēja arī Lamingtona kalna vulkāna izvirdums.

Lidojošais kukainis ar zebrai līdzīgu rakstu

Tauriņa “Zebra Longwing” spārnu krāsa un raksts atgādina zebras melnbaltās svītras, taču, ja ieskatās rūpīgāk, tajās ir paslēpti arī sarkani plankumi. Šo tauriņu mājvietas lielākoties ir atrodamas Meksikā un Centrālamerikā, taču tie sastopami arī daļā Floridas un dažos Teksasas apgabalos.

Melnbaltie tauriņi ir īpaši, jo barojas ar ziedputekšņiem, ko vēlāk viņu ķermenis pārvērš ķīmiskās vielās, līdz ar to tie kļūst toksiski un plēsējiem nepiemēroti. Putekšņu uzņemšana nodrošina arī to, ka “Zebra Lonwing” dzīvo ilgāk par citām sugām. Parasti tauriņi dzīvo aptuveni nedēļu, taču šie turpina dzīvot un dēt olas vairākus mēnešus.

Interesanta sugas īpatnība ir tā, ka tās pārstāvji spēj atcerēties augus, no kuriem barojās iepriekš, tādēļ var katru dienu atgriezties pie tiem. Pat tad, ja, piemēram, konkrētajā vietā krūms ir nocirsts, tauriņš atkal un atkal atgriežas turpat.

Greznais marmora tauriņš

Līdzīgi kā “Palos Verdes blue” arī “Island Marble” tauriņus jau iepriekš, kopš 1908. gada, uzskatīja par izmirušiem. 1988. gadā pētnieki tos atkal atrada un no 2020. gada iekļāva arī apdraudēto sugu sarakstā.

Trīs līdz piecus centimetrus platie tauriņa spārni ir zaļā un baltā krāsā, un to raksts atgādina marmoru. Savukārt lidojošā kukaiņa kāpuri, kas ir septiņus līdz desmit centimetrus gari, pārsteidz ar īpaši košu izskatu – tie var būt gan zaļā, gan zili pelēkā nokrāsā, ar baltām vai dzeltenām līnijām un melniem punktiņiem.

Marmora tauriņam piemērotākais saimniekaugs ir sinepes, kas aug prērijās, taču šī biotopa platības pasaulē samazinās, un līdz ar to arī tauriņi kļūst arvien retāk sastopami. Zinātnieki uzskata, ka savvaļā ir palikuši tikai aptuveni 200 šādu lidojošo kukaiņu.