:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Kremļa kodolakara šantāža, liekot novērotājiem uzdodot jautājumu, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir "pie skaidra prāta" medicīniskā nozīmē, pasauli pirmo reizi pēc Kubas raķešu krīzes 1962. gadā ir bīstami pietuvinājusi kodolieroču konfliktam. Turklāt karš Ukrainā ir pirmā reize cilvēces vēsturē, kad karadarbība notiek teritorijā, kurā ir 15 aktīvi kodolreaktori. Par to, kas var būt bīstamāks par kodoluzbrukumu; par radiāciju, kas spēj gan nogalināt, gan ārstēt, un kā pārvarēt enerģētisko krīzi - TVNET saruna ar kodoldrošības un radiācijas drošības ekspertu Jāzepu Malnaču.
Pēdējo notikumu kontekstā tiek izskatīta iespēja, ka Latvija kopā ar Igauniju varētu būvēt atomelektrostaciju (AES).
Tā nav jauna ideja – jau pagājušā gadsimta 80-tajos gados tika plānots Latvijā uzcelt kodolspēkstaciju. Spēkstacijai noskatīja vietu pie Pāvilostas, un zemē jau bija iedzīti mietiņi, bet Černobiļas avārija un vēlāk arī PSRS sabrukums šim projektam pielika punktu. Igauņi pēc neatkarības atgūšanas ap 2000. gadu sāka izskatīt ideju uzbūvēt vidējas jaudas (400 – 600 MW) kodolspēkstaciju. Tad šis projekts “iebuksēja”, bet pašreizējos enerģētiskās krīzes un starptautiskās nestabilitātes apstākļos tiek pamazām reanimēts, un ir izteikta ideja šādu staciju būvēt kopā ar Latviju. Žēl, ka lietuvieši neuzbūvēja savu jauno Visaginas AES vecās Ignalinas stacijas vietā, jo tad elektroenerģijas ražošanā Baltijā būtu diezgan lielas rezerves.