Četru gadu laikā atklāts tikpat daudz Latvijas pilskalnu, cik iepriekšējos 70 gados

Izdevumā apkopotas ziņas pavisam par 86 pilskalniem, kas pēdējos pārdesmit gados atklāti Latvijā, lielākā daļa no tiem – pēdējos četros gados, kopš publiski pieejami ir LIDAR (Light Detection And Ranging) dati.

Apjomīgo izdevumu bagātina jaunatklāto pilskalnu fotoattēli, kartes, reljefa vizualizācijas un 3D modeļi.

Juris Urtāns Latviju sauc par pilskalnu zemi, uzsverot, ka “pilskalni ir vizuāli visnozīmīgākais Latvijas arheoloģisko pieminekļu veids, kam ir ne tikai zinātniskās atslēgas nozīme kā arheoloģiskajiem izpētes objektiem, bet arī nozīme lokālās identitātes un nacionālās pašapziņas veidošanā, tās attīstībā un stiprināšanā, kultūrvēsturiskajā ainavā un tūrisma produktu veidošanā.

Pēdējos četros gados, pateicoties publiski pieejamiem aerolāzerskenēšanas datiem, ir notikusi sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana – atklāts apmēram tikpat daudz jaunu pilskalnu, cik iepriekšējos 70 gados.

Šī grāmata veltīta jaunatklātajiem pilskalniem, gan turpinot iepriekšējo pētnieku izveidoto pilskalnu publicēšanas tradīciju, gan ievadot zinātniskā apritē jaunus, iepriekš nezināmus Latvijas pilskalnus.

Lai saglabātu saikni ar iepriekš publicētajām pilskalnu apkopojuma grāmatām, šajā izdevumā iekļauti arī tie nedaudzie pilskalni, kas bija jaunatklāti jau pirms LIDAR ēras sākuma”.

Grāmata izdota ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu projekta “Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība” (Nr. lzp-2020/2-0078) ietvaros.

Grāmata ikvienam interesentam būs pieejama Latvijas lielākajās grāmatnīcās.