Pārtikas un energoresursu cenu pieaugums, ko radījis Krievijas-Ukrainas karš, varētu radīt negatīvas sekas Ķīnas ekonomikai. Turklāt – Ķīnas ekonomisko situāciju var ietekmēt neitralitātes ievērošana.

5. martā Ķīna paziņoja par to, ka šī gada IKP izaugsme būs 5,5%. Tā ir zemākā prognoze kopš 1991. gada. Tomēr tas nav nekāds pārsteigums. Jau 2013. gadā Pasaules Bankas ekonomisti un Ķīnas Valsts padome prognozēja, ka līdz 2030. gadam valsts ekonomiskās izaugsmes tempi būs nostabilizējušies ap 5%. Pašreiz gan izskatās, ka šāda prognoze ir ļoti optimistiska, ņemot vērā, ka no 2010. līdz  2016. gadam Ķīnas ekonomiskā izaugsme paātrinājās par vidēji 1,8% gadā, kamēr OECD valstīs šis rādītājs bija ap 3%.

Tolaik, 2013. gadā ekonomisti un politikas veidotāji precīzi prognozēja, ka Ķīnai ir vairāki izaicinājumi, ar ko saskarties ilgtermiņā, piemēram, pieaugoša nevienlīdzība, korupcija, novecojoša sabiedrība, neefektīva valsts kompāniju pārvaldība un piesārņojums. Tomēr neviens nespēja iedomāties, ka būs papildu faktori ekonomiskajai izaugsmei – Covid-19 pandēmija un tagad arī Krievijas sāktais karš Ukrainā.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X