Ejot pa Tallinas ielu Miera ielas virzienā, teiksim, uz pastu, vai pretēji – Krišjāņa Barona ielas virzienā, teiksim, uz Lauvas alu, gājējam nepaliks nepamanīts noplucis, apdrupis, apkvēpis, tomēr gaužām interesants, neparasts un aristokrātiski senatnīgs nams. Ieeja kāpņutelpā kā pūķa mutē, jūgendstilam raksturīgu detaļu virkne, durvis kā pelnrušķītes kariete. Lūdzu, arhitekta Eižena Laubes jaunības kļūda Kamincija nams. Tagad - B kategorijas grausts.

Eižens Laube te nu gan ir pārspīlējis, sakot, ka viņa projektētais nams Tallinas ielā 23 ir bijusi jaunības kļūda. Ja tādas mums visiem būtu jaunības kļūdas, tad gan mēs dzīvotu pasaulē ar apbrīnojamiem, krāšņiem namiem. Viņa “kļūdu” es pamanīju jau sen, jo pa Tallinas ielu staigāju bieži. Kā eju garām, tā nodomāju: cik briesmīgi nolaists mākslas darbs. Grausts gatavais, goda vārds. Tiesa, uzreiz redzams, ka reiz šis nams bijis reti īpašs, varbūt pat tā laika konservatīvākam prātam pārāk progresīvs. Tā kā Gaismas pils. Kā daži sūkstījās, kad to uzcēla. Cik neglīta esot. Priekš kam mums tādu vajagot. Lūk, Preses nams – kārtīga, pieklājīga būve, bet nu tā Gaismas pils vispār ir kaut kāds absurds. Tagad, protams, pieraduši, nomierinājušies. Zināms, Gaismas pilī joprojām iekšā nav bijuši, sak, kuram vispār ir laiks grāmatas lasīt?

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X