Teksta tiešraides arhīvs ⟩ Kopējais bēgļu skaits no Ukrainas sasniedzis trīs miljonus; teju puse no tiem - bērni

Sankcijas

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Krievijas prezidenta Vladimira "Putina karš pret Ukrainas tautu turpinās, tāpēc mēs turpinām savu atbalstu Ukrainai un Kremļa kara mašīnas finansējuma graušanu. Šī ceturtā sankciju pakete ir vēl viens trieciens ekonomikas un loģistikas bāzei, uz kuru Krievija paļaujas, lai varētu turpināt iebrukumu Ukrainā. Sankciju mērķis ir panākt, lai prezidents Putins izbeidz šo necilvēcīgo un bezjēdzīgo karu", norādījis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

Eiropadomes otrdien publicētais paziņojums liecina, ka sankcijas paredz "aizliegt visus darījumus ar noteiktiem valsts uzņēmumiem" un "aizliegt visām Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām jebkādu kredītreitinga pakalpojumu sniegšanu, kā arī piekļuvi jebkādu ar kredītreitingiem saistītu darbību abonēšanai".

Sankcijas stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī, kad arī būs kļūs zināms detalizētāks sankcijām pakļauto kompāniju un personu saraksts, ziņo LETA.

Lielbritānija otrdien noteica papildu sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, "melnajā sarakstā" iekļaujot 370 fiziskās un juridiskās personas, arī Kremļa propagandistus Vladimiru Solovjovu un Margaritu Simonjanu.

Sankcijas arī noteiktas Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretārei Marijai Zaharovai, bijušajam prezidentam Dmitrijam Medvedevam, pašreizējam premjerministram Mihailam Mišustinam un citām amatpersonām un privātpersonām.

Kā pavēstīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija, sankciju sarakstā iekļautās jaunās personas ietver prezidenta Vladimira Putina "galvenos politiskos sabiedrotos, režīma preses pārstāvjus un Kremļa atbalstītās dezinformācijas aģentūras".

51 cilvēks, kas otrdien tika ieļauts "melnajā sarakstā", ir oligarhi un viņu ģimeņu locekļi, kuru kopējā aplēstā bagātība pārsniedz 100 miljardus mārciņu.

Jaunās sankcijas paredz aizliegumu viņiem ierasties Lielbritānijā, kā arī liedz piekļuvi jebkādiem viņu aktīviem Lielbritānijā.

Domājams, ka Lielbritānija ar sankciju saraksta papildināšanu to ir pielāgojusi Eiropas Savienības sankciju sarakstam.

Trīs premjeri

Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri otrdien ar vilcienu devušies uz Kijivu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņojusi Varšava.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un viņa vietnieks Jaroslavs Kačinskis, Čehijas premjerministrs Petrs Fiala un Slovēnijas premjerministrs Janess Janša plāno Kijivā tikties ar Zelenski un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu.

Situācija Ukrainas frontē

Sākoties divdesmitajai diennaktij kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, būtiskas izmaiņas situācijā nav notikušas, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Ukrainas armija devusi iznīcinošus triecienus Krievijas karaspēka grupējumiem un to aizmugures infrastruktūrai - karalauka bāzēm un noliktavām -, lai tādējādi apgrūtinātu ienaidnieka vienību apgādi.

Saskaņā ar stāvokli uz plkst.6.00 pretinieka uzbrukuma mēģinājumi nevienā no virzieniem nav devuši vērā ņemamus panākumus, un krievu galvenie pūliņi tika veltīti ieņemto pozīciju noturēšanai.

Pretinieks joprojām mēģina ieņemt Mariupoli, taču Ukrainas armija visus uzbrukumus veiksmīgi atvairījusi. Krievi, zaudējot aptuveni 150 karavīrus, divus tankus un astoņus bruņutransportierus, uzbrukumus pārtraukuši un atkāpušies.

Otrdien Ukrainas armija veikusi pretuzbrukumu pie Mikolajivas, kā trofejas iegūstot četras krievu haubices.

Ziemeļos otrdien satriekta pretinieka tehnikas kolonna, kas Ukrainas teritorijā bija ienākusi no Baltkrievijas.

Savukārt Luhanskas apgabalā Ukrainas armija, sadarbojoties artilērijai un kājniekiem, iznīcinājusi trīs krievu tankus un bruņutransportieri, kā arī kolonnas sastāvā esošos karavīrus.

Joprojām tiek konstatēti iebrucēju mēģinājumi izmantot civilās infrastruktūras objektus, arī baznīcas, uguns punktu ierīkošanai un kara tehnikas izvietošanai.

Pretinieka morāli-psiholoģiskais stāvoklis joprojām ir slikts, un tā rezultātā vērojama krievu karavīru atteikšanās pildīt komandieru pavēles.

Krievijas karaspēka vienības, kas cietušas zaudējumus kaujās Ukrainā, tiek papildinātas ar cilvēkiem, kuri mobilizēti okupētajās Luhanskas apgabala teritorijās.

Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija notriekusi vienu lidmašīnu un četrus helikopterus.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz otrdienai pārsnieguši 13 500 karavīru.

Kopš iebrukuma sākuma līdz otrdienas rītam krievi zaudējuši 81 lidmašīnu, 95 helikopterus, 404 tankus, 1279 bruņutransportierus, 150 lielgabalus, 64 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 36 zenītartilērijas iekārtas, 640 automobiļus, 60 autocisternas, deviņus bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.

Foto: Karadarbība Ukrainā (14. marts)

Foto: Uzbrukums Harkivai 13. martā

Foto: 12-13 marts Ukrainā

Foto: 10. marts Kijivā

Foto: Cilvēku evakuācija no Ukrainas pilsētas Irpinas

Foto: Sumi pilsēta Ukrainā pēc bombardēšanas 8. martā

Foto: Ukraina 7. martā

Foto: Pārpildītas vilcienu stacijas Ukrainā

Foto: Ukraina (6. marts)

Foto: Bēgļi šķērso sagrauto Irpinas tiltu Kijevas ziemeļos

Foto: Nopostītā skola Ukrainas pilsētā Žitomirā

Foto: 3. marts 

Foto: 2. marts Ukrainā

Foto: 1. marts Ukrainā