Ventspils pludmalē manīts pirmais ronēns

DAP atgādina, ka lielākā daļa roņu mazuļu iznāk jūras krastā sildīties, atpūsties un uzkrāt spēkus, tādēļ cilvēka palīdzība tiem nav nepieciešama. DAP aicina ziņot tikai par savainotiem, suņu sakostiem vai stipri novārgušiem ronēniem, kam jāsniedz palīdzība.

Ārkārtas situācijā palīdzību roņiem sniedz nozares profesionāļi, nevis iedzīvotāji. Iedzīvotāju iesaiste nepieciešama minimāla, informējot DAP par traumētā roņa atrašanās vietu, zvanot pa tālruņiem: 29 461 880 Kurzemē, 26 424 972 Pierīgā un 26 329 412 Vidzemē.

Reinika skaidro, ka ik gadu martā, aprīlī un maijā Latvijas pludmalē ir sastopami roņu mazuļi. Bieži vien viņi krastā izpeld vieni, tomēr viņu mammas ir turpat līdzās, peld jūrā un pieskata mazuļus, kas atpūšas. Roņi līdzīgi kā cilvēki mēdz atpūsties dažādi - kāds sauļojas vai guļ uz vēdera, cits uz sāniem vai muguras.

Cilvēki maldīgi domā, ka ronēni iznāk krastā, lai meklētu palīdzību. Ieraugot pludmalē roni, pareizākā rīcība ir to netraucēt, kā arī pastaigā līdzi vesto suni turēt pavadā, jo suņi uzbrūk ronēniem. Tāpat DAP aicina atturēties no roņu tuvplānu foto un selfiju uzņemšanas. Jo šāda rīcība palielina cilvēku plūsmu piekrastē, radot lieku stresu un pat apdraudējumu ronēnu dzīvībai.

Saņemot iedzīvotāju zvanus par savainotajiem roņiem, DAP speciālisti izvērtēs katru situāciju atsevišķi. Nopietnu traumu gadījumā roņi tiks vesti uz Rīgas Zooloģisko dārzu.

Daudzviet piekrastē jau ir izvietoti informatīvie plakāti ar pieciem svarīgiem noteikumiem roņu sastapšanas gadījumā un tālruņa numuriem, kur zvanīt, ja ronis ir savainots un tam nepieciešama palīdzība.

Situāciju palīdz skaidrot arī izzinošā animācijas multiplikācijas filma "Roņu mazuļi pludmalē - apbrīno, bet neaiztiec!" par trim ronīšiem un viņu likteni, kas ikvienam ērti pieejama "Youtube" kanālā.