Bērza tāss izpēte noved pie jaunu izejvielu radīšanas

Liela daļa mēbeļu tiek izgatavotas no skaidu platēm, un tās tiek izmantotas arī būvniecībā. Šīs kokšķiedru plāksnes pašas par sevi ir dabiskas, taču to ražošanā tiek izmantotas sintētiskās saistvielas, kas satur formaldehīdu un fenolu. Diemžēl šīs vielas cilvēkam ir kaitīgas. Jo īpaši formaldehīds, kas pat pēc materiāla uzražošanas mēdz izdalīties no plāksnes un kairināt gļotādu. Tas spēj izraisīt dažādas elpceļu saslimšanas un pat vēzi.

Tieši tādēļ LVKĶI pētnieki izlēma ražot ekoloģiskus biokompozītus, kas nesatur sintētiskās saistvielas. Šim nolūkam tika izvēlēta mūsu valsts teritorijā viegli iegūstamā bērza tāss. Zinātniekiem izdevies radīt jaunu metodi bērza tāss ķīmiskai pārstrādei, kā rezultātā tiek iegūti videi un cilvēka veselībai nekaitīgi mēbeļu izejmateriāli.

«Šādā veidā tiek risinātas divas problēmas vienlaikus. Pirmkārt, no kokiem noņemtā bērza tāss nav jāsadedzina, kas palielinātu oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā. Tāsi var izmantot lietderīgi, izgatavojot noderīgas lietas. Otrkārt, tiek iegūti izejmateriāli, kas nav kaitīgi ne to ražotājiem, ne gala lietotājiem,» uzsver LVKĶI Tehnoloģisko pētījumu laboratorijas vadošais pētnieks, inženierzinātņu doktors Jānis Rižikovs.

Saistvielas var izmantot gan ekoloģiskām plāksnēm, gan saplāksnim, kas ražošanas un ekspluatācijas gaitā neizdala kaitīgas vielas, taču īpašības ir tādas pašas vai pat labākas nekā sintētiskajām saistvielām. Tas gan nav vienīgais pētījuma gaitā iegūtais produkts. Bērza tāss ir unikāla, jo tik daudz ekstraktvielu nav nevienā citā dabas produktā. Tāpat kā bērzu sulās ir daudz labu vielu, kuras dziedē un ārstē šūnas, arī no bērza mizas iegūtajam betulīnam piemīt daudz ārstniecisko īpašību.

Betulīna iegūšana pavēra vēl vienu nišu pētniecībā un ražošanā. Pētnieki izlēma strādāt ar neattīrītu betulīnu, jo tajā saglabājas gan konservantais, gan ārstnieciskais efekts un paliek daudzi savienojumi, kas noderīgi gan kosmētikai, gan uztura bagātināšanai.

Ražošanas procesa sākumposmā bērza tāss tiek atdalīta no iekšējās mizas. Pēc tam tiek nodalītas bioloģiski aktīvās ekstraktvielas, un viss atlikušais materiāls tiek izmantots saistvielu izgatavošanā.

«Projekts uzrādīja labus rezultātus jau pirmajā gadā un, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludināja jaunu konkursu, mēs pieteicāmies ražošanas komercializācijai. Bijām jau patentējuši saistvielas ieguvi un ieguvām finansējumu rūpnieciskai ražošanai. Esam jau izveidojuši zīmolu un projekts jau nonācis noslēguma fāzē. Strādājam ar potenciālajiem ražotājiem, piedāvājot tehnoloģijas un produkciju, un esam gatavi pāriet nākamajā līmenī,» stāsta J.Rižikovs, piebilstot, ka šobrīd notiek arī tehnoloģisko režīmu pielāgošana ekstraktvielu ražošanai. Tās var izmantot kosmētikā, uztura bagātinātājos un farmācijā, jo betulīnam piemīt laba bioloģiskā aktivitāte.

«Strādājam dažādos virzienos un meklējam pielietojumu iegūtajām vielām. Un tas viss sākās no pētnieciska projekta par to, kas īsti atrodas bērza mizā un bērza tāsī. Tur patiešām ir daudz laba, un mēs nevaram apstāties. Visu laiku ir idejas, ko vēl varētu papētīt un darīt,» uz tāss potenciālu norāda pētnieks. Kopumā projekts tika īstenots trīs gados, kuru laikā zinātnieki ar kohēzijas instrumentu atbalstu nonāca no idejas līdz gatavam, videi un cilvēkiem draudzīgam izejmateriālam.

Jaunajā Eiropas Savienības kohēzijas politikas plānošanas periodā no 2021.–2027. gadam Latvijas ekonomikas attīstībai pieejami aptuveni 10,5 miljardi eiro. Tie palīdzēs īstenot daudzus vides uzlabošanas un ilgtspējīgas saimniekošanas projektus. ES investīcijām ir izvirzīti pieci galvenie mērķi: Viedāka Eiropa, Zaļāka Eiropa, Savienotāka Eiropa, Sociālāka Eiropa un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Viedāka Eiropa paredz atbalstīt inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, kā arī digitalizāciju. Zaļākas Eiropas ietvaros tiek īstenoti klimatneitralitāte un vides aizsardzības projekti, Savienotāka Eiropa ir par drošu, ilgtspējīgu un pieejamu transporta un digitālo savienojumu attīstību. Sociālāka Eiropa paredz vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, bet Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa ir ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.