Faktomāts ⟩ Ukraina attīsta bioloģiskos ieročus. Kāpēc tā nav taisnība?

“Tie noteikti nebija miermīlīgi eksperimenti, bet gan eksperimenti, kuru mērķis ir radīt bioloģiskus ieročus. Tā sakot, etniski orientētus. Par to praktiski nav šaubu.”

Pēc Lavrova vārdiem, tāpat ASV strādājot citās postpadomju valstīs, attīstot savas militāri bioloģiskās laboratorijas gar Krievijas un Ķīnas robežām.

Ukrainā ir biolaboratorijas, bet nav nekādu pierādījumu, ka tur izstrādā bioloģiskus ieročus

Kā ir patiesībā? Vispirms jāsāk ar to, ka Ukrainā patiešām ir mikrobioloģijas centri un tos patiešām atbalsta ASV Aizsardzības departaments. Tomēr tas nav nekāds noslēpums vai jaunums, par ko var pārliecināties ASV vēstniecības Ukrainā mājaslapā. Šī sadarbība sākusies sen, pirms Krievijas iebrukuma un pat Krimas aneksijas — 2005. gadā. Jāuzsver, ka ilgu laiku Maskavai nebija nekādu jautājumu. 

Analizējot jomas, kurās abas valstis nolēma sadarboties, kļūst skaidrs, kāpēc tobrīd Krievija nav izvirzījusi nekādas pretenzijas. Īsumā - Ukrainas Veselības ministrija un ASV Aizsardzības departaments vienojās par mikrobioloģiskās situācijas monitoringu, patogēnu identificēšanu un bioloģisko ieroču izplatības novēršanu.

Interesanti, ka Krievijas propaganda jau sen “atstrādā” šo tēmu. Piemēram, 2015. gadā kanāls “Rossija 24” pārraidīja garu reportāžu par “slepeno zinātnisko centru, kurā tiks veikti eksperimenti ar nāvējošiem vīrusiem par amerikāņu naudu”. Galvenā ideja arī tobrīd bija, ka "ASV palīdz Ukrainai radīt bioloģiskos ieročus". Tiesa, Ukraina nebija vienīgā postpadomju valsts, kurā Kremlis saskatīja bioloģisko ieroču izveidi. 2018. gadā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka to darot Gruzija. Protams, ar ASV finansējumu. Abos gadījumos šos izteikumus Krievija nespēja apliecināt ar uzticamu informāciju.  

Jāsecina, ka, pirmkārt, Vašingtona būtu šķērslis Kijivai attīstīt bioloģiskus ieročus, nevis palīgs. Otrkārt, Kremlis ne pirmo reizi nepamatoti apvaino Ukrainu un citas valstis, ka tās izstrādā šāda veida bruņojumu.

Kremļa “pierādījumos” ir parasti baktēriju celmi, kuri ir arī Krievijas laboratorijās

Viens no Krievijas trumpjiem bija it kā slepenie Ukrainas Veselības ministrijas norādījumi iznīcināt vairākus baktēriju štammus. Neskaitot mēra vai salmonelozes izraisītājus, publicētajās instrukcijās  tika minēta arī zarnu un difterijas nūjiņa, zelta stafilokoks, klebsiella un citi bakteriālu slimību patogēni. Tas, Aizsardzības ministrijas uzskatā, norādot uz "mēģinājumiem izvairīties no pierādījumiem, ka laboratorijās attīstīja bioloģiskus ieročus". 

No malas varētu likties, ka tie ir kādi reti mikroorganismi, ar kuriem strādā speciālās un konfidenciālās laboratorijās. Tieši šādu iespaidu, izmantojot arī specifisku terminoloģiju, vēlas radīt Kremlis un tā propaganda. Tomēr patiesībā visi šie celmi ir plaši izplatīti un tos var pat nopirkt. Protams, daudzi tiek glabāti arī zinātniskajās Krievijas mikrobioloģiskajās kolekcijās.

Raksturīgi, ka sarakstos ir tikai baktērijas, kuras nav perspektīvas kā bioloģisks ierocis. Savukārt bakas, Ebolas vai Marburgas vīruss, kurus var uzskatīt par masu iznīcināšanas līdzekli, Kremļa “pierādījumos” nefigurē. Visdrīzāk tas ir saistīts ar to, ka Ukrainas centros vienkārši nav vajadzīgo iekārtu darbam ar vīrusiem.

Neiztur kritiku arī Lavrova izteikums par etniskumu. Īsumā, bioloģiskie ieroči nevar iznīcināt noteiktas etniskās grupas. Tieši tāpēc mūsdienās nav īpašas militāras jēgas izmantot šāda tipa bruņojumu. Tāpat kā atombumbas vai parastas raķetes, tie neatšķir "savējos" un "svešos", civiliedzīvotājus un karavīrus.

Krievijas amatpersonas bieži spriež par “mērķtiecīgiem” vai “ģenētiskiem” bioloģiskajiem ieročiem, kas iedarbotos tikai uz noteiktām tautībām. Tomēr tas ir gandrīz neiespējams uzdevums, jo valstu robežas nesakrīt ar robežām, kur dzīvo noteiktas etniskās grupas. Citiem vārdiem, mēģinot izmantot šādu masu iznīcināšanas līdzekli Ukrainā pret ukraiņiem, lai “atbrīvotu” teritoriju no viņiem, pastāv milzīgs risks, ka nomirs tikpat daudz krievu.

Līdz ar to, pat ja mēs pieņemsim, ka publicētie dokumenti nav viltoti, tajos nav   ne tuvu nekā līdzīga tam, ko var nosaukt par vai izmantot kā "bioloģisko ieroci". Tāpēc uz jautājumu, vai Ukraina tiešām attīsta bioloģiskos ieročus, var pārliecinoši atbildēt: "Nē!"