Krievija maksātnespējas priekšā: kādas ir tālākās perspektīvas?

Tiek norādīts, ka aptuveni puse no Krievijas ārvalstu valūtu rezervēm, kas ir aptuveni 315 miljardi dolāru, ir iesaldēti pēc Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Tā rezultātā Krievija “kreditoriem no nedraudzīgajām valstīm” ārējo parādu maksās rubļos līdz brīdim, kad tiks atceltas sankcijas.

Arī kredītreitingu aģentūras varētu atzīt Krieviju par maksātnespējīgu, ja Maskava ārējo parādu maksājumus veiks rubļos vai Ķīnas juaņās, nevis dolāros vai eiro. Maksātnespēja varētu likt atlikušajiem investoriem pamest Krievijas tirgu un vēl vairāk izolēt jau tā sarežģītajā stāvoklī esošo Krievijas ekonomiku no ārpasaules.

Runas par maksātnespēju kļuvušas aktuālas, jo trešdien Maskavai jāveic maksājums 117 miljonu dolāru vērtībā par dolāros izsniegtajām valdības obligācijām, norāda “JPMorgan Chase”. Lai arī Krievija ir izsniegusi obligācijas, kuras var atmaksāt vairākās valūtās, šiem maksājumiem ir jābūt veiktiem ASV dolāros.

Neizbēgama maksātnespēja

Starptautiskā valūtas fonda direktore Kristalīna Georgijeva svētdien sacīja, ka Krievijai ir ļoti maz izredžu izvairīties no maksātnespējas. “Krievijai ir nauda, ar ko atmaksāt parādus, taču tai nav pieejas šai naudai,” teica Georgijeva.

Pagājušajā nedēļā “Fitch Ratings” norādīja, ka Krievijas iespējas atmaksāt parādus ir mazinājušās un maksātnespēja faktiski ir neizbēgama. Reitingu aģentūras brīdināja, ka Maskava var mēģināt atmaksāt parādus kreditoriem atsevišķās valstīs, izmantojot rubļus. “Capital Economics” analītiķi norādījuši, ka iespējamā maksātnespēja jau likusi samazināties Krievijas obligāciju cenai, kas izsniegtas dolāros.

Lai arī pašlaik Krievija var norēķināties par parādiem, izmantojot rubļus, kredītreitingu aģentūras norāda, ka jau drīzumā Krievija vispār var atteikties veikt maksājumus par savām saistībām, un tas brīdis arī nozīmēs Krievijas maksātnespēju.

Pēdējo reizi Krievija pieredzēja maksātnespēju finanšu krīzes laikā 1998. gadā. Savukārt maksātnespēja attiecībā uz ārvalstu valūtām pēdējo reizi tika pieredzēta 1918. gadā, kad Boļševiku līderis Vladimirs Ļeņins atteicās veikt maksājumus par obligācijām, ko bija izdevusi cara valdība.

Kas notiks tālāk?

Krievijas valdībai ir relatīvi nelielas parādsaistības. “JPMorgan” lēš, ka Krievijai ir aptuveni 40 miljardus dolāru liels ārvalstu valūtu slogs investoriem, no kura puse ir ārvalstu investoru izsniegtie aizdevumi. Pagaidām maksātnespējas sekas ir grūti prognozēt. 2008. gada finanšu krīze un koronavīrusa pandēmija pierādīja, ka negatīvi ekonomiskie šoki ļoti ātri atspoguļojas mūsdienu modernajā un savstarpēji saistītajā finanšu sistēmā un ekonomikā.

Krievija ir parādā starptautiskajām bankām vairāk nekā 121 miljardu dolāru. Kopumā Eiropas bankas ir izsniegušas 84 miljardus dolāru, un visvairāk skartas Francijas, Itālijas un Austrijas finanšu iestādes. ASV bankas, savukārt, izsniegušas teju 15 miljardus dolāru.

Georgijeva sacīja, ka “finanšu krīze neattīstīsies tagad un uzreiz”, jo ārvalstu banku iesaiste Krievijas finanšu sistēmā nav bijusi sistemātiska. Pat ja arī Maskava aptur maksājumus ārvalstu investoriem un visām parādsaistībām, arī attiecībā pret ārvalstīs glabātajiem rubļiem, tas būtu līdzīgi kā ar Argentīnu 2020. gadā, kad valsts faktiski tika izslēgta no jebkādiem finanšu tirgiem.

“Capital Economics” analītiķi brīdinājuši, ka Krievijas parādsaistības gan varētu radīt nozīmīgas problēmas tām finanšu iestādēm, kas izsniegušas lielākos līdzekļus Krievijai. Otrs risks ir tas, ka no Krievijas maksātnespējas cietīs arī pašas Krievijas kompānijas, kam ir kādi ārvalstu aizdevumi.

Krievijas bagātākais biznesmenis Vladimirs Potaņins pagājušajā nedēļā aicināja Maskavu atvieglot ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu valūtām, lai maksājumus par ārvalstu obligācijām un aizdevumiem varētu veikt bez aizķeršanās. Pretējā gadījumā viņš brīdināja par Krievijas ārējā parāda maksātnespēju, kas, pēc viņa aprēķiniem, ir aptuveni 480 miljardi dolāru.

“Krievijai lielākās izmaksas rada fakts, ka tā ir izslēgta no globālā kapitāla tirgus, kā arī tai ir jāmaksā liela aizņemšanās maksa uz ilgāku periodu. Tā ir ļoti labi redzama sankciju ietekme,” norāda “Capital Economics” analītiķi.