Kristāla nakts jeb “Saplēstā stikla nakts” bija 1938. gada nakts no 9. uz 10. novembri, kad pirmo reizi juridiskās un sociālās represijas pret ebrejiem nacistiskajā Vācijā pārauga tiešās fiziskās represijās. Naktī nacisti izgāja ielās un uzbruka ebrejiem un to īpašumiem. Par Kristāla nakti šie grautiņi nodēvēti daudzo izdauzīto ebreju darbnīcu un veikalu skatlogu dēļ. Vardarbība turpinājās arī nākamajā dienā, bet atsevišķās vietās pat vairākas dienas.

Propagandas ministrs Jozefs Gebelss, galvenais Kristāla nakts vardarbības kūdītājs, ierosināja ļaudīm sastāstīt pasakas par to, ka slepkavību rūpīgi izplānoja ebreju pasaule. Viņš arī paziņoja, ka partija nekādas demonstrācijas nerīkos, tomēr fīrers ir nolēmis, ka gadījumā, ja tādas izcelsies, tad varas iestādes ceļā nestāsies.

Gebelsa vārdi tika uztverti teju kā pavēle rīkot vardarbīgus grautiņus. Pēc viņa runas partijas līderi vietējām varas iestādēm izsūtīja instrukcijas. Grautiņi un vardarbība dažādās Vācijas vietās sākās 9. novembra vakarā. Ielās tika izlaistas SA un Hitlera jaunatnes vienības, kas kūdīja cilvēkus graut ebreju mājas un īpašumus. Daudzi vienības locekļi bija civilajā apģērbā, lai radītu priekšstatu, ka grautiņus izraisījusi saniknota vienkāršā sabiedrības daļa. Tika pavēlēts arī arestēt pēc iespējas vairāk ebreju – īpaši jaunus, veselīgus vīriešus.