Līdz ar to cilvēkiem nav jāstāv garās rindās, bet sociālais dienests var turpināt komunikāciju ar bēgļiem un vietējiem iedzīvotājiem, meklējot risinājumu konkrētām problēmām un netērējot laiku laiketilpīgai iztaujāšanai.
Ar volontieru palīdzību slimnīcām ir nogādāti preparāti, kas vajadzīgi ķirurģiskām operācijām, bet šobrīd ir beigusies barība mazuļiem, kas slimo ar fenilketonūriju - iedzimtu vielmaiņas slimību, kas ietekmē olbaltumvielu saturošu produktu šķelšanu. 1. pilsētas Bērnu slimnīca lūdz palīdzēt ar speciāliem maisījumiem - Nutri 3 Energy un Nutri 3 Concentrated (Nestle). Iespējams, kāds var palīdzēt tos nogādāt līdz Ukrainas robežai.
Lai gan situācija Antona dzimtajā pilsētā Harkivā un apkārtnē ir smaga, cilvēki nezaudē apņēmību. "Šobrīd cilvēki psiholoģiski atrodas tādā kā pieņemšanas fāzē. Ir apzinātas dusmas, kas saliedē. Risinājumi tiek meklēti zibens ātrumā." Antons stāsta, ka ir izveidots Ļvivas Aizsardzības klāstera Eiropas atbalsta fonds. Šajā klāsterī iekļaujas arī Harkivas province.
Antona tēvs atrodas Harkivā un, pēc dēla vārdiem, "turas labi, ne par ko nesūdzas". Antona mamma Elizaveta Semenova ir drošībā - Rīgā, un viņai jau piedāvāts darbs savā profesijā. Sieviete ir visā Ukrainā pazīstama ginekoloģe akušiere.
Šodien Antons ir pacilātā noskaņojumā, jo saņēmis īsziņu no drauga ģimenes, ar ko sakari bija pārtrūkuši 25. februārī. Jau nedēļām nebija iespējams sazināties ar apkārtnes okupēto ciematu iedzīvotājiem. Draugs īsziņā raksta, ka viņiem viss ir labi, vienīgi tikpat kā nav sakaru un izbraukt no ciema nav iespējams - vienīgais koridors ved uz Krieviju, bet uz turieni viņi, protams, nebrauks.