Harkivā bērniem ar vielmaiņas traucējumiem ļoti vajadzīga speciālā pārtika: Antons Semenovs no Harkivas apgabala

"Kad uzvarēsim, atbraukšu uz Rīgu paskriet pa stadionu," sarunu iesāk Antons, atceroties, kā tikai pirms dažiem mēnešiem bijis Rīgā. Ar Latviju viņam ir īpaša saikne, jo Antons ir IT speciālists, inovāciju direktors uzņēmumā "Stratex", kas atrodas Rīgā, un Latvijas iniciatīvas "Manabalss" pārstāvis Ukrainā.

2.marta rītā no Krievijas armijas apšaudītās Harkivas Antonam izdevās izvest ģimeni - sievu un piecus gadus veco dēlu. Šobrīd ģimene atrodas drošībā - pilsētā Valki, kas pārvērtusies lielā bēgļu centrā, no kurienes tiek koordinēts volontieru darbs un humānās palīdzības piegāde Harkivai un citiem Krievijas noziedzīgā režīma okupētajiem rajoniem. Valki ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, un apmēram tikpat daudz šobrīd pilsētā ir bēgļu, tāpēc Antona vadītā IT kompānija ir radījusi mākslīgā intelekta rīku - čatbotu, kas Valku mērijai atvieglos darbu ar bēgļiem. Tā sauktais bots savāc un strukturē atbildes uz standarta jautājumiem, ko uzdod sociālā dienesta speciālists, lai saprastu no kurienes atbraucis cilvēks, kāda ir viņa profesija, kas viņam vajadzīgs (pārtika, apģērbs, medikamenti, palīdzība bērniem utt.). Dienas beigās mākslīgā intelekta rīks apkopo atbildes un ziņo par aktualitātēm - cik cilvēkiem kas nepieciešams.

Līdz ar to cilvēkiem nav jāstāv garās rindās, bet sociālais dienests var turpināt komunikāciju ar bēgļiem un vietējiem iedzīvotājiem, meklējot risinājumu konkrētām problēmām un netērējot laiku laiketilpīgai iztaujāšanai.

Ar volontieru palīdzību slimnīcām ir nogādāti preparāti, kas vajadzīgi ķirurģiskām operācijām, bet šobrīd ir beigusies barība mazuļiem, kas slimo ar fenilketonūriju - iedzimtu vielmaiņas slimību, kas ietekmē olbaltumvielu saturošu produktu šķelšanu. 1. pilsētas Bērnu slimnīca lūdz palīdzēt ar speciāliem maisījumiem - Nutri 3 Energy un Nutri 3 Concentrated (Nestle). Iespējams, kāds var palīdzēt tos nogādāt līdz Ukrainas robežai.

Lai gan situācija Antona dzimtajā pilsētā Harkivā un apkārtnē ir smaga, cilvēki nezaudē apņēmību. "Šobrīd cilvēki psiholoģiski atrodas tādā kā pieņemšanas fāzē. Ir apzinātas dusmas, kas saliedē. Risinājumi tiek meklēti zibens ātrumā." Antons stāsta, ka ir izveidots Ļvivas Aizsardzības klāstera Eiropas atbalsta fonds. Šajā klāsterī iekļaujas arī Harkivas province.

Antona tēvs atrodas Harkivā un, pēc dēla vārdiem, "turas labi, ne par ko  nesūdzas". Antona mamma Elizaveta Semenova ir drošībā - Rīgā, un viņai jau piedāvāts darbs savā profesijā. Sieviete ir visā Ukrainā pazīstama ginekoloģe akušiere.

Šodien Antons ir pacilātā noskaņojumā, jo saņēmis īsziņu no drauga ģimenes, ar ko sakari bija pārtrūkuši 25. februārī. Jau nedēļām nebija iespējams sazināties ar apkārtnes okupēto ciematu iedzīvotājiem. Draugs īsziņā raksta, ka viņiem viss ir labi, vienīgi tikpat kā nav sakaru un izbraukt no ciema nav iespējams - vienīgais koridors ved uz Krieviju, bet uz turieni viņi, protams, nebrauks.

Antons stāsta, ka aviācijas apšaudes Harkivā ir mazinājušās, toties apšaude no reaktīvajām sistēmām, tādām kā Uragan (Ураган) un Grad (Град), turpinās.

Harkivu sasniedza arī milzīga ballistiskā raķete Iskander.

Pēc provizoriskiem datiem šobrīd Harkivā sabombardētas 600 ēkas, gājuši bojā ap 500 mierīgo iedzīvotāju. Apmēram 40% Harkivas iedzīvotāju atstājuši pilsētu. Līdz šim Harkivā dzīvoja gandrīz pusotrs miljons cilvēku. Harkiva ir lielākā krievvalodīgo pilsēta ārpus Krievijas, tomēr Krievijas noziedzīgā režīma bruņotie spēki apšauda to bez žēlastības.

Gados vecus, nevarīgus cilvēkus, kas nav spējuši pamest Harkivu, apmeklē brīvprātīgie, gādājot, lai viņi nepaliktu bez pārtikas un medikamentiem, turpina Antons.

"Šobrīd Ukraina cīnās ne tikai par sevi, bet par visu pasauli, jo Krievija ir "bez bremzēm", viņu propaganda ir neaptverama," saka Antons un nosūta man Krievijas propagandas video, kurā "eksperti" spriež par Baltijas valstu, ieskaitot Gotlandes salas, okupēšanu.