Kā bērniem nodrošināt vidi bez mobinga?

Tiek veicināta sapratne skolēnu vidū, kā veidot sarunas un savstarpējās attiecības, lai komunikācija noritētu draudzīgi un bez naida vai vardarbības. Rīgas Starptautiskās skolas ("International School of Riga") direktora vietniece Amanda Romey sarunā dalās ar efektīvām metodēm, kuras savā ikdienas ritmā ir ieviesusi skola.

Fokuss jāvērš uz skolēnu emocijām, vārdiem un attiecību dinamiku

Skaļas un populāras kampaņas skolās pret mobingu tikai izskatās labi, taču praksē darbojas reti, jo šādas ekspresīvas aktivitātes visbiežāk nefokusējas uz reālo situāciju skolā un savstarpējām attiecībām starp skolēniem, tāpēc tikai runāt par to, ka mobings ir slikts, nepietiek. Īpaša uzmanība jāpievērš komunikācijai starp skolēniem un sociālajai dinamikai viņu starpā, jo nav noslēpums, ka skolēnu vidū rodas sociālās hierarhijas. Šīs struktūras ir nepieciešams novērot, un ir jāstāsta par to, kā sadarboties un runāt ar vienaudžiem. Jauniešiem ir jāzina, ka tas, kā viņi runā un izturas viens pret otru, ir svarīgi, ka vārdiem ir sekas un ka atšķirībām ir jāvieno, nevis jāšķeļ.

Par dažādību starp cilvēkiem jārunā ar bērniem jau no mazotnes

Svarīgi atcerēties ne tikai par proaktīvajām darbībām, ko varam darīt cīņā pret mobingu, bet arī aktīvi iesaistīt dažādas tēmas ārpus klases un stundu nodarbībām. Rīgas Starptautiskā skola no 2 līdz 19 gadu vecumam runā ar bērniem par to, kāda nozīme ir rūpēm vienam par otru, un pats galvenais - skola saviem skolēniem māca būt atvērtiem. Neatkarīgi no tā, vai kāds atšķiras izskata, runas vai kāda cita iemesla dēļ, skola patiesi rūpējas un atvēl laiku, lai runātu par to, ko nozīmē būt atvērtam jaunajam. Šādu aktivitāšu Rīgas Starptautiskajā skolā netrūkst, un tā aicina arī citus skolotājus starp ikdienas darbiem neaizmirst īpaši izcelt labo.

Skolotāju uzdevums nav iemācīt tikai akadēmiskās zināšanas

Skolotāji ir tie cilvēki jauniešu dzīvēs, ar kuriem viņi pavada lielāko daļu sava laika, tāpēc ir svarīgi, ka viņi «tur acis un ausis vaļā» un novēro to, kā bērni savā starpā komunicē, un pamana, kurš sāk uzvesties neierasti vai kurš nav pietiekami atvērts pret citiem. Pārmērīga aktivitāte un tāpat arī pārāk liela noslēgšanās sevī var būt kā zīmes, ka skolotājam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību bērnu savstarpējām attiecībām kolektīvā. Turklāt, ja skolotājs novēro kādu aizdomīgu situāciju, ir būtiski iesaistīties un nestāvēt malā, jo, ja skolotāji neko nedara, lai situāciju atrisinātu vai iejauktos tajā, bērns var uztvert, ka stāvēt malā un nepalīdzēt ir pieņemami. Rīgas Starptautiskajā skolā skolotājiem ir skaidrs rīkošanās plāns mobinga situācijās, taču tikpat būtiski ir izveidot vienošanos ar skolēniem un izstrādāt vadlīnijas, kā izturamies, runājam un mijiedarbojamies viens ar otru.

Bērnam jāpalīdz rast balanss starp vecākiem un skolu

Vecāku loma bērna attiecību veidošanā skolas vecuma posmā ir nozīmīga, tomēr var rasties situācijas, kad bērnam ir grūti sabalansēt vecāku nostāju ar skolā paustajām idejām. Tāpēc svarīgi ļaut bērnam izprast robežas, kuras darbības un idejas ir pieņemamas skolā un kuras - mājās. Svarīgi nenosodīt viedokli, ko bērnam ir paudis kāds no vecākiem, bet iezīmēt, ka skolas vide ir atšķirīga. Vēl viens no faktoriem, kuram ir liela nozīme mobinga novēršanā, ir empātija, kura bērnam ir jāparāda jau no agrīna vecuma. Šeit vecākiem ir jāizvērtē, kā viņi paši ikdienā komunicē savā starpā un kā tiek veidotas sarunas ar bērnu - vai viņš tiek uzklausīts un vai viņa domas tiek atzītas, pieņemtas. Būtiski ir uzdot jautājumus par draugiem un citām vidēm, kur pusaudzis ikdienā uzturas un ko viņš dara digitālajā telpā, - tās ir vecāku tiesības to zināt. Rīgas Starptautiskā skola ir atradusi risinājumu, kā saliedēt vecākus, skolotājus un skolēnus ar aktivitāti, ko viņi sauc par "kafijas rītiem". Šajos rītos speciālisti diskutē ar vecākiem un skolēniem par mobingu, drošību internetā, mobingu sociālajos tīklos un mēģina izglītot vecākus, kā palīdzēt bērnam justies droši gan skolā, gan virtuālajā vidē.

Mobings virtuālajā vidē no ārpuses ir grūtāk pamanāms

Tagad, kad skolēni pavada gan brīvo, gan skolas laiku pie datoru ekrāniem, ar viņiem ir jārunā par to, kāds saturs tiek publicēts sociālajos tīklos un kāds saturs tiek patērēts. Vairākās interneta platformās mobings norisinās tieši komentāru sadaļā, tādēļ ieteicams apsvērt privātu kontu izveidi, komentāru funkcijas izslēgšanu, kā arī izrunāt, kādas ziņas jaunieši nodod viens otram un kādas domas atstāj pie citu bildēm, video vai ierakstiem. Tāpēc skolotājiem biežāk jāapjautājas, kas notiek ar skolēniem virtuālajā vidē, un jārada atmosfēra, kurā katrs var vērsties pēc palīdzības vai padoma, ko darīt mobinga situācijā.

Atvainošanās ir tikai viens solis no problēmas risinājuma

Situācijās, kur skolotājs vai vecāks ir novērojis bērna ciešanu no mobinga, nepieciešams nodrošināt drošu un privātu telpu sarunai, kā arī neapgrūtināt bērnu ar liekiem jautājumiem, bet censties veidot to kā sarunu par ikdienas notikumiem un draugiem. Ja starp vecāku un bērnu vai skolotāju un bērnu ir izveidota uzticība, jaunietis pats šādas sarunas laikā atklās situāciju. Tomēr neatkarīgi no tā, vai saruna izdodas vai ne, nepieciešams jaunietim pastāstīt par iespējām, kur vērsties pēc palīdzības, un arī atgādināt par cilvēkiem, kuri ir viņam blakus un ir gatavi uzklausīt.

Turklāt ar bērnu, kurš bijis mobinga iniciators, jāveic tieši tāda pati saruna, jo nereti šie jaunieši paši cieš no vardarbības vai ir nomākti, tāpēc problēma būtu jārisina no abām pusēm. Kad šādas sarunas veiktas, jāķeras klāt pie attiecību “labošanas”. Atvainošanās ir svarīgs problēmas risinājuma solis, tomēr ar to vien nepietiek. Rīgas Starptautiskā skola šādas situācijas risina ar savstarpēju sarunu veidošanu visiem iesaistītajiem. Viņi izvairās no izslēgšanas no skolas vai pēcstundām, tā vietā saviem skolēniem Rīgas Starptautiskā skola liek palīdzēt sabiedrībai ar brīvprātīgo darbu, jo, ja tu esi nodarījis pāri savai kopienai, tev jāpalīdz to uzlabot.

Lai nepieļautu mobinga rašanos, svarīgi aspekti ir izpratnes veicināšana jauniešu vidū jau no pirmskolas vecuma, skolotāju iesaiste un saiknes veidošana ar skolēniem, kā arī vecāku lomas apzināšanās mobinga gadījumos un tā novēršanā, turklāt visa pamatā ir komunikācija vienam ar otru un atvērtas vides veidošana, kas ļauj bērnam justies pieņemtam un uzklausītam.