Pagājušonedēļ kļuva zināms, ka Krievija vervē karotājus no Sīrijas, lai iesaistītu tos savā asiņainajā iebrukumā Ukrainā. Šonedēļ izskanējušas ziņas, ka savervēti jau 40 tūkstoši sīriešu kaujinieku, kas, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, būtu divreiz vairāk nekā Ukrainas starptautiskajā leģionā. Tomēr pastāv iespēja, ka sīrieši tur karos abās frontes pusēs. Kāpēc viņi ir tik naski riskēt ar savu dzīvību Ukrainā, un ko tas varētu nozīmēt kara tālākajai attīstībai?

Putina un Asada simbioze

Jau Krievijas iebrukuma sākumposmā kļuva skaidrs, ka Sīrija ir viena no piecām pasaules valstīm, kuras valdība atklāti nostājas okupantu pusē. Izbrīnu tas neradīja – Krievijas bruņotie spēki atbalstījuši autoritārā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada cīņu pret pretiniekiem un teroristiskajiem grupējumiem Sīrijas iekšienē.

Starp abiem autokrātiem izveidojušās abpusēji labvēlīgas attiecības, jo Krievijai bija izdevīgi palielināt ietekmi Tuvajos Austrumos, turklāt miera sarunu procesā bijusi iespēja demonstrēt savas mediatora spējas un veidot nozīmīga starptautiskās sistēmas dalībnieka tēlu. Papildus tam Krievijas bruņoto spēku vienības varējušas gūt arī kaujas pieredzi nestandarta apstākļos un izmēģināt dažādus ieročus, veiksmīgi izvairoties no starptautiskas pretreakcijas.

CopyLinkedIn Draugiem X