Teksta tiešraides arhīvs ⟩ Zelenska biroja vadītāja padomnieks: Ukraina vēlas noslēgt karu ar koalīcijas izveidošanu, kas spēs apturēt Krieviju

"Mums nav svarīgs statuss, bet sabiedrotie, kas tiešām gatavi cīnīties mums līdzās. Iebrukums Ukrainā apliecināja, ka visa Eiropas drošības arhitektūra ir jāpārskata," intervijā Polijas laikrakstam "Wiadomosci" sacīja amatpersona.

"Mēs zinām, ka Putinu iespējams apturēt tikai ar spēku. NATO nav tāda spēka. Mūsuprāt, tā ir organizācija, kuras darbība pamatā ir samitu rīkošana, kuros ģenerāļi parāda, ka viņi ir vareni," skaidroja Podoļaks.

"Tāpēc mēs gribam noslēgt šo karu ar jaunu koalīciju, kas būtu tik stipra, ka tā spētu apturēt Krieviju, ja tā vēlreiz gribēs kādam uzbrukt," sacīja padomnieks.

"Mēs gribam būt pārliecināti, ka mēs atkal nepaliksim vieni kaujas laukā. Valstis, kas būs garanti, uzņemsies noteiktas saistības. Šis dokuments var tikt izstrādāts nākotnē un uz tā pamata izveidota pilnīgi jauna alianse, kas garantēs drošību visai Eiropai," norādīja Podoļaks.

Koalīcijas izveidošana bija viena no galvenajām tēmām Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sanāksmē ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjeriem.

Ukrainai ir ļoti svarīga Polijas pievienošanās jaunajai savienībai.

"Polija šodien ir viens no labākajiem Ukrainas draugiem. Mēs esam bezgala pateicīgi par izrādīto palīdzību un uzskatām, ka Polijai un Ukrainai ir kopā jāpiedalās visās sarunās par Eiropas nākotni," viņš uzsvēra.

Situācija frontē

Sākoties divdesmit otrajai diennaktij kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, būtiskas izmaiņas situācijā nav notikušas, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Ukrainas armija turpina dot iznīcinošus triecienus pretinieka grupējumiem, kas cenšas noturēt ieņemtās pozīcijas, raksta LETA.

Saskaņā ar stāvokli uz plkst.12 iebrucēji turpina mēģinājumus sasniegt Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvās robežas, taču panākumus negūst.

Pretinieks aktīvi izmanto Baltkrievijas teritoriju un tās infrastruktūru, lai bombardētu Ukrainas teritoriju un apgādātu savu karaspēka grupējumu Poļesjes virzienā.

Saglabājas iespēja, ka atsevišķas baltkrievu vienības iesaistās kaujas darbībās krievu pusē.

Poļesjes virzienā krievi mēģināja atgūt pozīcijas, ko tie zaudējuši Ukrainas armijas pretuzbrukumu rezultātā. Tomēr panākumus iebrucēji nav guvuši un cietuši zaudējumus.

Siverskas virzienā ienaidnieks aktīvas uzbrukuma operācijas neveic, bet īsteno haotisku Ukrainas armijas pozīciju apšaudi, kā arī mēģina veikt izlūkošanu.

Krievi mēģināja veiks uzbrukumu no Izjumas rajona, taču panākumus neguva.

Pretinieks guvis daļējus panākumus pie Rubižnes un nostiprinājies pilsētas rietumu un ziemeļrietumu pievārtē, turpinot virzīties uz pilsētas dienviddaļu.

Turpinās uzbrukumi Mariupolei.

Zaporižjas virzienā uzbrukuma darbības nenotiek.

Krievi veikuši uzbrukuma mēģinājumu Krivijrihas virzienā, un tiem izdevies savā kontrolē pārņemt Malašestirņu, taču vispārējus panākumus pretinieks nav guvis un nostiprinājies esošajās pozīcijās.

Nespējot gūt panākumus sauszemes operācijās, krievi turpina raķešu apšaudes un gaisa uzlidojumus infrastruktūrai un blīvi apdzīvotiem Ukrainas pilsētu rajoniem. Bombardēti tiek objekti arī Ļvivas, Ivanofrankivskas, Dnipro un citos apgabalos, kur aktīva karadarbība nenotiek.

Krievijas karaspēks turpina ciest zaudējumus, un tam radušās lielas problēmas nokomplektēt gan kaujas vienības, gan apgādes daļas.

Krievu karavīri ir demoralizēti, un tā rezultātā pieaug dezertieru skaits. Arvien biežāk vērojama atteikšanās pakļauties pavēlēm un iesaistīties karadarbībā pret Ukrainu.

Diennakts laikā Ukrainas armija iznīcinājusi Krievijas 35.armijas komandpunktu un apgādes vienības. Pretinieka ciestie zaudējumi vēl tiek precizēti.

Kopumā Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 14 000 karavīru.

Kopš iebrukuma sākuma līdz trešdienas rītam iebrucēji zaudējuši 86 lidmašīnas, 108 helikopterus, 444 tankus, 1435 bruņutransportierus, 201 lielgabalu, 72 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 43 zenītartilērijas iekārtas, 864 automobiļus, 60 autocisternas, desmit specializētās tehnikas vienības, 11 bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.

Tajā pašā laikā tiek ziņots, ka pēdējās diennakts laikā ukraiņu zenītartilēristi notriekuši desmit iebrucēju lidaparātus - divus iznīcinātājus-bumbvedējus SU-34, trīs iznīcinātājus SU-30, trīs helikopterus un vienu bezpilota lidaparātu. Vēl vienas notriektās lidmašīnas tips tiek precizēts. Domājams, ka šie krievu aviācijas zaudējumi vēl nav iekļauti kopējā statistikā.

Ukrainas gaisa spēki turpina aktīvas darbības, lai atņemtu krievu aviācijai dominējošās pozīcijas gaisā.

Foto: Kijiva 16. marts

Foto: Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjeru vizīte Kijivā

Foto: Karadarbība Ukrainā (14. marts)

Foto: Uzbrukums Harkivai 13. martā

Foto: 12.-13. marts Ukrainā

Foto: 10. marts Kijivā

Foto: Cilvēku evakuācija no Ukrainas pilsētas Irpinas

Foto: Sumi pilsēta Ukrainā pēc bombardēšanas 8. martā

Foto: Ukraina 7. martā

Foto: Pārpildītas dzelzceļa stacijas Ukrainā

Foto: Ukraina (6. marts)

Foto: Bēgļi šķērso sagrauto Irpinas tiltu Kijevas ziemeļos

Foto: Nopostītā skola Ukrainas pilsētā Žitomirā

Foto: 3. marts