“Periodā no 2017. līdz 2020.gadam vidējais lēmumu skaits par atlīdzību izmaksu no GF bijis salīdzinoši nemainīgs – nedaudz virs 1000 lēmumiem gadā. Pērn pieņemto lēmumu skaits pirmo reizi vairāku gadu laikā saruka zem 1000 un bija 946 lēmumi. Tikmēr vidējā atlīdzības summa par vienu CSNg, kas izmaksāta no GF, pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski pieaugusi. Ja 2017.gadā tie bija 1401 EUR, tad pērn – 1868 EUR,” stāsta LTAB valdes loceklis Juris Stengrevics.
Pērn GF no transportlīdzekļu īpašniekiem, turētājiem vai vadītājiem par izraisītu CSNg ar neapdrošinātu spēkratu, izdevies atgūt 1 339 239 EUR, kas ir vēsturiski lielākā atgūto līdzekļu summa (salīdzinoši 2017.gadā tie bija 911 222 EUR). No atgūtās summas 50,46% ir atlīdzināti labprātīgi, t.sk. slēdzot vienošanās par līdzekļu atmaksu noteiktā kārtībā ilgākā periodā. Savukārt 49,31% gadījumu zaudējumi ir atgūti ar zvērināto tiesu izpildītāju palīdzību vai nododot piedziņai ārpakalpojumu sniedzējiem.
“Ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam, kas bez OCTA piedalās satiksmē un tiek izraisīts CSNg, jebkuri zaudējumi būs jāatlīdzina no savas kabatas uzreiz vai garākā periodā. Ja persona labprātīgi neatlīdzina zaudējumu summu GF, tas nozīmē, ka pamatsummai klāt nāks arī tiesāšanās izdevumi, likumiskie procenti un tiesu izpildītāju izdevumi. Ja parāda piedziņas lieta nonāk līdz zvērināto tiesu izpildītājiem, var sekot parādnieka īpašumu apķīlāšana un pārdošana izsolē. Turklāt jāņem vērā, ka pastāv gadījumi, kad regresa prasība var tikt vērsta arī pret mantiniekiem, ja šos līdzekļus nav bijis iespējams atgūt no vainīgā,” informē J.Stengrevics, piebilstot, ka no šīm saistībām nav iespējams atbrīvoties, arī izejot privātpersonas maksātnespējas procedūru.