Pacientu tiesību aizstāve: Pētījumi par vēzi ir jāintegrē pārvaldības struktūrā, nevis jāatstāj laboratorijā

Viņa atklāja, ka 2012.gadā viņu bija skārusi melanoma, no kuras mūžībā aizgājis arī vīrs, pirms Eiropā bija pieejama melanomas ārstēšana. Taču cilvēku ar šo diagnozi izdzīvotība pēdējo gadu laikā pieaugusi no 5% līdz 50%.

"Mēs tērējam naudu pētījumiem, bet cilvēki, kurus neskar vēzis, var neredzēt šo labumu, tāpēc ir jāskaidro to vērtība,

jo izpēte nav tikai publikācijas vien, savukārt vienlīdzība veselības aprūpe nav tikai morāls pienākums," norādīja Rilla.

Viņa skaidroja, ka arī veselības apdrošināšana nekad nav tikusi veidota morālu vai humānu iemeslu dēļ. Galvenokārt, darba devēji vēlējušies veselīgus darbiniekus, kas var labāk strādāt un nest ekonomisku labumu, attiecīgi arī vēršanās pret vēzi ir jābūt sabiedrības funkcionēšanas pamatā.

"Ne visi ir piedzimuši bagātā valstī, un izglābt vienu cilvēku galvaspilsētā nav tas pats, kas izglābt visu pilsētu, taču izpētes rezultāti par veselības aprūpi ir arī pārvaldības jautājums, tie jāievieš pārvaldības struktūrā, nevis jāatstāj laboratorijā. Veselības aprūpe tāpat kā izglītība dod spēku sabiedrībai," uzsvēra Rille.

Kā informēja Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu, iecerētajam Eiropas vēža uzveikšanas plānam ir piešķirts finansiāls atbalsts četru miljardu eiro apmērā, un jau pagājušajā gadā ir sāktas 16 iniciatīvas.

Šī gada februārī tika izveidots Vēža nevienlīdzības reģistrs, kas nodrošinās plaša spektra datus, atklājot valstu nevienlīdzību dzimumam, izglītības, ienākumu un audzēja lokācijas aspekta ziņā. Savukārt šogad iniciatīvas būs veltītas vēža profilaksei un diagnostikai, ņemot vērā, ka 40% vēža gadījumu var tik novērsti.

Tāpat šogad plānots turpināt darbu pie Eiropas Pretvēža kodeksa atjaunošanas, pārskatīt rekomendācijas attiecībā uz vēža skrīningu, publicēt virkni nacionālo vēža profilu, kam līdz 2023.gadam sekos vispārējs ziņojums par vēža profilakses un aprūpes stāvokli ES, tādējādi palīdzot Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm prioritizēt un pārvaldīt savus ieguldījumus veselības aprūpē, stāstīja Kirjakidu.

Kongresa laikā Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pavēstīja, ka arī

Latvijā ir izstrādāts vēža apkarošanas plāns 2020.-2024.gadam, taču tas vēl neesot oficiāli apstiprināts.

Tā mērķis ir nodrošināt uz pacientu orientētu, vienlīdzīgu, pieejamāku vēža ārstēšanu, tostarp prevencijas, cilvēku uzvedības maiņu, lai veidotu veselīgākus ieradumus, diagnostikas pieejamību pacientu tuvumā, izstrādātu onkoloģijas uzraudzības sistēmu un onkoloģijas centra izveidi Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Salīdzinot ar Covid-19 mirstības statistiku, pagājušajā gadā Latvijā nomiruši aptuveni 6000 vēža pacienti, kamēr no Covid-19 - 5500, atzīmēja Pavļuts.

Viņš ir gandarīts, ka par spīti pandēmijai ir par 30% ir palielināts onkoloģijas budžets, un tāds tas palikšot arī nākamajā gadā. Ja pagājušajā gadā veselības aprūpei tika piešķirti 1,5 miljardi eiro un Covid-19 apkarošanai viens miljards, tad šogad vēža ārstēšanai Latvijā ir piešķirti 30 miljoni eiro, un tas ir vēsturiski lielākais atvēlētais finansējums, atzina Pavļuts.

"Nevienlīdzība vēža ārstēšanā ir ļoti sāpīgs fakts daudzos aspektos.

Skaidrs, ka brīdis, kad medicīnas profesionāļiem ir jāstāsta pacientam, ka vēzis ir neārstējams, ir smags. Tikpat sāpīgi ir arī stāstīt, ka mums nav finansējuma, ka mēs nevaram atļauties jaunāko aprīkojumu, zāles, un tas ir tikai viens no nevienlīdzības aspektiem," pauda veselības ministrs.

Šodien un rīt vēža pacientu organizāciju pārstāvji no 22 Eiropas valstīm kongresā "Par vienlīdzību vēža uzveikšanā" spriedīs, kā novērst netaisnības un atšķirības vēža diagnostikas, ārstēšanas, jaunāko zāļu pieejamības jomās.