Teksta tiešraide ⟩ ASV un Krievijas attiecības uz "sabrukuma robežas"; Baidenam nopietnas bažas par Krievijas taktikām Ukrainā

Tiesas lēmums par "Instagram" un "Facebook" aizliegšanu Krievijā ir nekavējoties jāizpilda, teikts tiesas spriedumā. Tajā arī norādīts, ka "Meta" aizliegums Krievijā neattiecas uz "WhatsApp".

"Meta" aizliegums ir kārtējais solis Maskavas centienos stingrāk kontrolēt informāciju, kas Krievijas pilsoņiem pieejama par Krievijas iebrukumu Ukrainā, ziņo LETA.

Pēc tam, kad Krievija 24.februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievijas varasiestādes nobloķēja piekļuvi "Facebook" un "Instagram", kā arī tviterim.

"Meta" 10.martā paziņoja, ka sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko,

Taču vēlāk "Meta" globālo lietu prezidents Niks Klegs paziņoja, ka šie atvieglojumi attieksies tikai uz cilvēkiem, kas publicē ierakstus sociālajos medijos no Ukrainas.

"Meta" pārstāvis tiesā taisnojās, ka pēc publiskām debatēm uzņēmums mainījis savu politiku un uzskata, ka "rusofobija un aicinājumi uz vardarbību pret Krievijas pilsoņiem ir nepieņemami".

"Facebook" un "Instagram" bija plaši izplatīti sociālie tīkli Krievijā, un pēdējais bija sevišķi populārs jauniešu vidū. Arī daudziem mazajiem uzņēmumiem "Instagram" bija galvenā platforma reklāmām, pārdošanai un komunikācijai ar klientiem.

Tviteris un "Facebook" nav pieejami Krievijā kopš marta sākuma, bet "Instagram" tika nobloķēts pirms nedēļas.

15 000 nogalinātu okupantu

Krievijas karā pret Ukrainu no 24.februāra līdz 21.martam krituši aptuveni 15 000 Krievijas karavīru, pirmdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Krievija zaudējusi arī 498 tankus, 1535 kaujas bruņumašīnas, 240 artilērijas sistēmu, 80 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 45 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 97 lidmašīnas, 121 helikopteru, 969 automobiļus, trīs kuģus un kuterus, 60 autocisternu ar degvielu, 24 operatīvi taktiskos dronus, 13 speciālās tehnikas vienības, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ģenerālštābs.

Dati tiek precizēti. Intensīvo kauju dēļ informācijas apkopošana ir sarežģīta.

Ukraina noraida Krievijas ultimātu par Mariupoli

Krievijas Aizsardzības ministrija nosūtīja Ukrainai oficiālu vēstuli, kurā izvirzīts ultimāts - Krievija Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai piekritīšot tikai tad, ja Ukrainas karavīri noliks ieročus un pametīs pilsētu. Ukraina šīs prasības noraidījusi.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka uzsvērusi, ka par šādu Krievijas prasību izpildi nevar būt ne runas.

"Tur ir astoņas lappuses ar atgriešanos vēsturē un citiem murgiem. Viņi tādu pašu vēstuli nosūtīja ANO, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai un cerēja, ka starptautiskās struktūras reaģēs un sāks izdarīt spiedienu uz Ukrainu. Tas nenotika. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja un ANO saprot, ka tā ir Krievijas manipulācija un cilvēku sagrābšana par ķīlniekiem," teikts Vereščukas komentārā, ko saņēmis portāls "Ukrainska pravda".

"Ne par kādu atdošanu, ieroču nolikšanu nevar būt runas. Mēs jau Krievijas pusei to esam paziņojuši. Es uzrakstīju: "Tā vietā, lai tērētu laiku astoņu lappušu vēstulei, vienkārši atveriet [humāno] koridoru"," norādījusi Vereščuka.

Savukārt Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņojis, ka Krievijas karaspēka pārstāvji pieprasījuši Mariupoles mērijai pāriet Krievijas pusē un atbildi gaidīs līdz pirmdienas rītam.

Andrjuščenko noraidījis iespēju, ka uz šo ultimātu varētu tikt dota pozitīva atbilde.

"Un kāpēc gan tik ilgi gaidīt, ja atbilde ir gatava jau iepriekš. H*j jums, bet ne Mariupole," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Mariupoles mēra padomnieks.

Mariupoles pašvaldība arī informējusi, ka no pilsētas rajoniem, kurus kontrolē Krievijas karaspēks, uz Krieviju piespiedu kārtā tiek izvesti civiliedzīvotāji.

To nosodījusi Ukrainas Ārlietu ministrija, šādu cilvēku izvešanu salīdzinot ar nacistiskās Vācijas rīcību Otrā pasaules kara laikā.

"Vispirms viņi ieradās, lai iznīcinātu pilsētas, bombardētu slimnīcas, teātrus, skolas, nogalinātu civiliedzīvotājus un bērnus. Tad viņi ar spēku pārvietoja nobiedētos, novārdzinātos cilvēkus uz iebrucēja zemi. Nodaļa no Otrā pasaules kara? Nē, Krievijas armijas rīcība šodien Mariupolē," tviterī ierakstījis Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Olehs Nikolenko.

Foto: Krievija apšauda tirdzniecības centru Kijivā

Foto: Raķešu triecieni Kijivā 18. martā

Foto: Raķešu trieciens pie Ļvivas lidostas

Foto: Ukraina 17. marts

Foto: Kijiva 16. marts

Foto: Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjeru vizīte Kijivā

Foto: Karadarbība Ukrainā (14. marts)

Foto: Uzbrukums Harkivai 13. martā

Foto: 12.-13. marts Ukrainā

Foto: 10. marts Kijivā

Foto: Cilvēku evakuācija no Ukrainas pilsētas Irpinas

Foto: Sumi pilsēta Ukrainā pēc bombardēšanas 8. martā

Foto: Ukraina 7. martā

Foto: Pārpildītas dzelzceļa stacijas Ukrainā

Foto: Ukraina (6. marts)

Foto: Bēgļi šķērso sagrauto Irpinas tiltu Kijevas ziemeļos

Foto: Nopostītā skola Ukrainas pilsētā Žitomirā

Foto: 3. marts