Kad čīliešu zinātnieks Osvaldo Ulloa kopā ar savu komandu devās ekspedīcijā 8000 metru dziļumā okeānā – vietā, kur cilvēks vēl nekad nav bijis, - viņš atklāja mikroskopiskus organismus, kas radīja vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Zinātnieki okeāna dzīlēs atklājuši jaunus mikroskopiskus organismus
Janvārī zemūdene nolaidās Atakamas dziļvagā Klusajā okeānā. Dziļvaga veidojusies divu tektonisko plātņu savienojuma vietā.
“Mēs paveicām šo varoņdarbu un nogādājām cilvēku dziļvagā, kur neviens cilvēks iepriekš nebija bijis,” ziņu aģentūrai “AFP” teica Ulloa.
12 nedēļas ilgajā piedzīvojumā viņam pievienojies bija arī pazīstamais amerikāņu pētnieks Viktors Veskovo un Rūbens Eskribano. 5900 kilometru garā dziļvaga atrodas pie Čīles ziemeļu krastiem un sniedzas līdz pat Ekvadorai.
Jau 100 metru dziļumā pētniekus pārsteidza piķa melna tumsa, tomēr šeit līdzēja zemūdenes spēcīgās LED gaismas. Vēl dziļāk tumsā atklājās pārsteidzoši jūras dzīļu dzīvības piemēri.
Continued our dives in the Atacama Trench yesterday with Dr. Ruben Escribano of Chile. Dove to ~7,200 meters near the Richards Deep, witnessing growths of ultra-deep ocean coral, Elpidids Peniagone (the small animals), and unknown colors (bacterial matting?) on rock outcroppings. pic.twitter.com/ouM7PuCeEK
— Victor Vescovo (@VictorVescovo) January 24, 2022
“Mēs uzdūrāmies ģeoloģiskām struktūrām un redzējām caurspīdīgo jūras gurķu paveidus. Tie ir kā želeja, un mēs tādus nekad neesam redzējuši. Visticamāk, tā ir jauna suga. Mēs arī atklājām Atakamas dziļvagā neredzētas baktēriju kopienas, kas barojas ar ķimikālijām un neorganiskiem savienojumiem,” teica Ulloa.
Atakamas dziļvaga, kas tiek saukta arī par Peru-Čīles dziļvagu, atrodas tur, kur sastopas Naskas un Dienvidamerikas tektoniskās plātnes. Tā arī ir teritorija, kur bieži rodas zemestrīces un cunami.
“Mēs novietosim trīs sensorus uz Dienvidamerikas plātnes un divus uz Naskas plātnes, lai redzētu, kā deformējas okeāna dibens,” stāstīja Ulloa.