Sanita Jemberga: Kāpēc mēs šo gandrīz neuzrakstījām

Sanita Jemberga.
Sanita Jemberga. Foto: Foto no personīgā arhīva.

Kad Krievija iebruka Ukrainā, starptautisko žurnālistu grupa, kuras sastāvā ir arī Re:Baltica, nolēma, ka ātri jādara tas, ko mēs protam. Proti, jāmeklē aktīvus, kas pieder visietekmīgākajiem Vladimira Putina režīma atbalstītājiem – un kuri vēl nav iesaldēti.

Sākām ar “Navaļnija 35” sarakstu, kurus ilgstoši sankcionēt prasīja indētā un ieslodzītā Krievijas opozīcijas līdera līdzgaitnieki, bet valstis vēl līdz nesenai pagātnei nereaģēja. Pievienojām arī viņu pirmās pakāpes radiniekus, jo viņi – un necaurredzamas ārzonu uzņēmumu ķēdes – bieži ir izkārtnes, aiz kā noslēpt sazagto. Sanāca nedaudz vairāk kā 170 vārdu.

Lai īpašumus ātri atrastu un varētu iesaldēt, ir nepieciešamas priekšzināšanas par šo cilvēku biznesiem, radiem, saitēm.

Kopdarbs reālā laikā ir starptautisko žurnālistu grupu lielākais spēks. Bez liekiem apgrūtinājumiem un birokrātijas tie kļūst par ātrāko un spēcīgāko izmeklētāju komandu pasaulē. Trīs nedēļās mēs atradām (ar pierādījumiem) vismaz 145 īpašumus vairāk nekā 17 miljardu USD vērtībā. Un tas ir tikai sākums.

Mūsu pieredze rāda, ka Latvijas problēma ir ļoti decentralizētu sankciju ieviešanas sistēma. Tādēļ arī īpašumu iesaldēšana notika tik lēni – īsti ieskrējās tikai pēc divām nedēļām.

Iemesli bija pamatā trīs. Pirmais – šīs ir apjomīgākās un visātrāk mainīgās sankcijas, kādas pieredzētas. Latvijā gatavas bija tikai bankas, kam nesenā piemiņā ir ABLV gals.

Otrais – šoreiz bija jāatrod firmas, caur kurām pieder īpašumi, jāatrod un jāiesaldē villas, lidmašīnas, transportlīdzekļi. Nebija pieredzes. Uzņēmumu reģistrā jānorāda patiesā labuma guvēji (PGL). Pagaidām visi sankcionētie (Pjotrs Avens, Dmitrijs Mazepins, Aleksejs Mordašovs, Mihails Frīdmens) arī bija. Taču reģistrs savu lomu redz šauri – uzskata, ka jānovērš tikai daļu pārdošana, bet ar reālo sankciju ieviešanu lai galā tiek bankas. Pat atzīmes pielikšanu reģistrā, ka uzņēmums sankcionēts, tas neuzskata par vajadzīgu, jo likums, redz, neprasa.

Ar zemesgrāmatu situācija ir absurda – ja zināt adresi vai kadastra numuru, atradīsiet īpašnieku vārdus un uzvārdus. Ja nē, tad neko. Tātad nav runa par personas datu aizsardzību, jo tie ir pieejami, zinot noteiktu kritēriju.

Trešais – nebija vienota iestāžu taskforce (šobrīd tāda grupa, piemēram, ir ASV, kas meklē pa visu pasauli). Taču pat tāda grupa Latvijā atradīs tikai sankciju sarakstā esošos, jo iestāžu zināšanas par Krievijas amatpersonu un oligarhu ģimeņu īpašumiem ir fragmentāras. Ja radi sarakstos nav, neviens gailis pakaļ nedziedās. Mēs tādus Latvijā atradām, jo zinājām vārdus un citas detaļas. Par viņiem iepriekš nebija publiski zināms.

Kad pirms trim nedēļām pirmo reizi lūdzu Tiesu administrācijai, lai ļauj meklēt īpašumus zemesgrāmatā pēc vārda un uzvārda, pirmā reakcija bija – nevaram, likums neļauj, rakstiet iesniegumu.

Uzrakstījām, lai gan situācija bija slidena – mēs kā žurnālisti nevaram stāstīt, ka notiek šāda izmeklēšana, bet bez tās atklāšanas mums nav cerību tikt pie datiem. Vienojāmies riskēt – un dabūjām atbildi, ka mūsu informācijas pieprasījums ir…nosūtīts tiesai.

Tobrīd cerība datus iegūt laikus pagaisa. Tiesas ir lēnas. Taču tiesa mūsu pieprasījumu izpildīja, turklāt rekordātri (dienās), izdarot pati un bez maksas (par šiem datiem parasti ir jāmaksā).

Acīmredzot tā saskatīja pamatu mūsu argumentos, ka preses likums šo informāciju neklasificē kā ierobežotas pieejamības. Zināt, kuri no Putina loka Latvijā ir nopirkuši īpašumus, ir Latvijas un starptautiskās sabiedrības interesēs. Nevar vārdos atbalstīt Ukrainu, bet darbos bloķēt informāciju, kas palīdz sankciju piemērošanā. Par to liels paldies.

Taču tas neatrisina lielāku problēmu. Sankciju saraksti mainās vai ik dienu. Mūsu starptautiskā izmeklēšana ir izveidojusi datu bāzi, kur katrs var redzēt, kas kuram oligarham kurā valstī pieder. Pirmie 35 ir tikai sākums – katru dienu nāks klāt pa kādam jaunam.

Valdībai vajadzētu spert soli atklātības virzienā un nolemt, ka dati gan par visiem nekustamajiem īpašumiem, gan TUA pircējiem, gan jahtu un auto īpašniekiem ir sabiedrībai brīvi pieejami un reģistros atrodami pēc jebkura parametra. Ja mēs esam daļa no starptautiskās sabiedrības un atbalstām Ukrainu, tad darām to visos veidos.

Galu galā – šīs zināšanas vairo arī mūsu pašu drošību, lai nebūtu pārsteigumu, kas gan te nemanīti ieperinājies.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu