Rostoks: Nav drošības par Krievijas patiesu vēlmi panākt mieru Ukrainā

Viņaprāt, par Ukrainas un Krievijas miera sarunām izskan ļoti dažādi signāli. "Es domāju, ka nav ļoti lielas skaidrības kaut kādā ļoti vispārīgā līmenī, vai abas puses ved pārrunas ar skaidru mērķi, ka viņas ļoti gribētu panākt politisku risinājumu. Es par to neesmu drošs," sacīja Rostoks.

Pēc viņa paustā, Ukrainas pusē ir diezgan liela vēlme pārtraukt karu, pārtraukt asinsizliešanu un Ukrainas pilsētu izpostīšanu, iedzīvotāju upurus.

"Krievijas pusē es nebūtu tik drošs par tādu patiesu vēlmi panākt mieru, jo tomēr Krievija šo karu ir sākusi un, iespējams, ka viņi šīs sarunas mēģina izmantot vienkārši, lai šajā laikā karaspēks varētu pārgrupēties," uzskata pētnieks.

Viņš uzskata, ka Krievijas karaspēka vienībās, kuras iesaistās kara darbībā, kaujas gatavība nav 100%, tā nav pat 90% vai 80%, ir lieli karavīru zaudējumi, tāpēc ir jāpārgrupējas, jārisina apgādes jautājumi, jāļauj karavīriem atpūsties, vajadzīga vienību rotācija.

"Es gribētu būt optimistisks par sarunu norisi un arī iznākumu," atzina pētnieks, piebilstot, ka ir jāatceras, ka iemesls, kāpēc karš notika bija tas, ka abas puses atradās ļoti tālu viena no otras nostāju ziņā. "Abu pušu mērķi bija savstarpēji izslēdzoši," pārliecināts Rostoks.

Jau ziņots, laikraksts "Financial Times" pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Ukraina un Krievija divpusējās sarunās apspriež vienošanos, kas sastāv no 15 pantiem un ietver Kijivas paziņojumu par atteikšanos no iestāšanās NATO apmaiņā pret sabiedroto drošības garantijām un Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas, kas ienāca tās teritorijā pēc 24.februāra.

Taču Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks tviterī pavēstījis, ka "Financial Times" publicētais "miera līguma" projekts nedemonstrē neko vairāk kā prasības no Krievijas puses.

"Vienīgais, ko mēs apstiprinām šajā posmā, ir pamiers, Krievijas karaspēka izvešana un drošības garantijas no vairākām valstīm," viņš piebildis.