Pēdējā laikā jaunatnes jomā arvien biežāk izskan vārdu salikums “digitālais darbs ar jaunatni”. Covid-19 pandēmija piespieda lielu sabiedrības daļu, arī darba ar jaunatni veicējus, īstenot savas aktivitātes digitālajā vidē. Tomēr digitālais darbs ar jaunatni nav tikai “reālo” aktivitāšu pārcelšana tiešsaistē pulcēšanas ierobežojumu dēļ, tā ir iespēja pilnveidot un paplašināt neformālās izglītības un līdzdalības aktivitāšu piedāvājumu klāstu, sniedzot jauniešiem plašākas iespējas izaugsmei un attīstībai.
Digitālais darbs ar jaunatni: iespējas un izaicinājumi
Kas tad īsti ir digitālais darbs ar jaunatni? 2019. gada novembrī apstiprinātajos ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos par digitālo darbu ar jaunatni tiek norādīts, ka digitālais darbs ar jaunatni ir proaktīva digitālo līdzekļu un tehnoloģiju izmantošana darbā ar jaunatni vai pievēršanās tiem darbā ar jaunatni. Digitālie līdzekļi un tehnoloģijas darbā ar jaunatni var būt gan instruments, gan darbība, gan saturs. (1) Digitālā darba ar jaunatni īstenošanas veidi var būt ļoti dažādi – tie var izpausties kā komunikācija ar jauniešiem soctīklos un pasākumi Zoomā (tas, laikam, ir visizplatītākās formas pēdējo divu gadu laikā), tā arī var būt cilpošanas vai pilsētas spēle ar uzdevumiem viedtālrunī, jauniešu iesaistē digitālo pasākumu afišu veidošanā, hakatons jauniešu centrā, arī datorspēļu spēlēšana jaunatnes darbiniekam kopā ar jauniešiem ir viena no digitālā darba ar jaunatni formām.
Svarīgi atcerēties, ka digitālo līdzekļu izmantošana ir nevis pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai sasniegtu darba ar jaunatni uzdevumus – nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā; atbalstīt un veicināt jauniešu iniciatīvas; nodrošināt jauniešiem iespēju lietderīgi izmantot brīvo laiku; kā arī nodrošināt jauniešiem viņu attīstības vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību.
Ar katru dienu digitālā vide piedāvā arvien vairāk risinājumu karjerai, pašizaugsmei, brīva laika pavadīšanai un līdzdalībai, un ir svarīgi, lai ikvienam jaunietim būtu prasmes pilnvērtīgi izmantot digitālās iespējas.
Darbs ar jaunatni dod jauniešiem iespēju būt aktīviem un radošiem digitālajā sabiedrībā, pieņemt pārdomātus un pamatotus lēmumus un uzņemties atbildību par savu digitālo identitāti un kontrolēt to.(2) Digitālais darbs ar jaunatni var arī palīdzēt jauniešiem pasargāt savi un apkārtējus no riskiem tiešsaistē – uzlabot savas kiberdrošības un medijpratības prasmes, apkarot naida runu un dezinformāciju digitālajā vidē.
Digitālais darbs ar jaunatni sniedz ne tikai jaunas iespējas, bet arī izvirza vēl nepieredzētus izaicinājumus – kā iesaistīt arī tos jauniešus, kuriem digitalizētā sabiedrībā pastāv risks tikt atstātiem novārtā? Tie varētu būt jaunieši, kuri finansiālu apstākļu dēļ nevar iegādāties mūsdienu tehniskās ierīces vai arī tie, kuri neieslēdz kameras aktivitāšu laikā, jo kautrējas rādīt savu dzīves vietu, jaunieši attālos reģionos, kuri saskaras ar sliktu interneta pārklājumu, jaunieši ar redzes vai dzirdes traucējumiem, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt informāciju, kā arī tie jaunieši kuru iesaisti ierobežo vēl kādi šķēršļi.
Digitālās plaisas pārvarēšana ir viens no uzdevumiem sabiedrības digitalizācijas procesā.
Plānojot un īstenojot digitālo darbu ar jaunatni būtiski ir atcerēties gan par piekļūstamības nodrošināšanu, gan arī par nepieciešamās infrastruktūras un tehnisko līdzekļu pieejamību visiem jauniešiem.
Jaunatnes darbinieks, veicot digitālo darbu ar jaunatni, var ne tikai sniegt jauniešiem jaunas zināšanas un prasmes, bet arī pats mācīties no viņiem, izzinot jaunās digitālās pasaules tendences. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tieši jaunatnes darbiniekam ir iespēja palīdzēt
jauniešiem apgūt mūsdienās tik ļoti nepieciešamās digitālās prasmes, sniedzot iespēju tās attīstīt un pielietot drošā vidē.
(1) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni
(2) Turpat
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).