Jauniešu zināšanas par atjaunīgajiem enerģijas resursiem ir nepilnīgas, liecina aptauja

Jauniešiem maldīgs priekštats, ka dabai draudzīga elektroenerģijas iegūšana ir dārga

Jaunieši saprot – elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem ir videi draudzīga, un enerģijas ražošanā tiem ir nākotnes potenciāls. Arī par enerģijas ieguves avota un veida saikni ar elektroenerģijas izmaksām jaunieši ir informēti, taču viņu priekštati par izmaksu patiesajiem apjomiem ir maldīgi. 68 % respondentu AS "Latvenergo" erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" veiktajā aptaujā ir atzīmējuši, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem ir dārga. 45 % jauniešu domā, ka atjaunīgo resursu izmantošana ir turīgu valstu un lielu uzņēmumu privilēģija. Tomēr izmaksu salīdzinājums jau vairākus gadus liecina, ka atjaunīgo resursu izmantošana izmaksu ziņā ir kļuvusi tikpat izdevīga un pat lētāka par neilgtspējīgu fosilo kurināmo izmantošanu. 2019. gadā Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras IRENA veiktie aprēķini parādīja, ka 56 % no jaunajām saules un vēja enerģijas spēkstacijām spēja saražot lētāku elektroenerģiju nekā jaunuzceltās, ar fosilajiem kurināmajiem darbināmās spēkstacijas. (1)

Nafta, ogles un atomenerģija nav atjaunīgie resursi. Daļa jauniešu domā, ka ir

Lai gan jaunieši ir zinoši par atjaunīgo resursu priekšrocībām, daļa neatšķir to veidus. Vien nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto atpazīst populārākos – vēju (56 %), ūdeni (53 %) un sauli (52 %). Citus dabai draudzīgos resursus atpazīst retāk – zemes siltuma enerģiju kā atjaunīgo resursu norāda 41 % respondentu, viļņu radīto enerģiju 37 %, biomasu 27 %, bet plūdmaiņas – tikai 24 % respondentu. Piektā daļa jauniešu uzskata, ka atomenerģija un ogles ir atjaunīgie resursi, savukārt 18 % respondentu pie atjaunīgajiem resursiem kļūdaini pieskaita arī naftu.

Biežāk sastopamie aizspriedumi aktuāli arī jauniešu vidū

Lai gan atjaunīgo resursu izmantošana elektroenerģijas ražošanā līdz ar tehnoloģiju attīstību ir kļuvusi finansiāli tikpat izdevīga kā fosilo kurināmo izmantošana, sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi par to izmantošanas ēnas pusi. Katra cilvēka veiktā saimnieciskā darbība atstāj kādu ietekmi uz vidi, tomēr daļa no sabiedrībā esošajiem uzskatiem ir maldīgi, turklāt tiem piekrīt arī daļa jauniešu.

Aptuveni puse jauniešu (51 %) uzskata, ka Latvijā saules enerģijas izmantošana ir neizdevīga, jo ir maz saulainu dienu. Tas nozīmē – jaunieši nav pietiekami informēti par saules enerģijas izmantošanas tehnisko pusi un nezina, ka enerģijas ražošanai nav nepieciešami tieši saules stari, bet gan saules starojums, tādēļ saules paneļi ražo elektrību visu gadu – arī mākoņainās dienās, kad saules stari ir izkliedētā veidā. Mazāk nekā puse jauniešu piekrīt biežākajiem apgalvojumiem par vēja elektrostaciju turbīnām: 41 % jauniešu ir norādījis, ka vēja elektrostaciju turbīnas darbojoties rada traucējošu skaņu, 47 % piekrīt, ka tās nogalina putnus, bet 39 % – ka vēja elektrostaciju turbīnas rada gaismas mirgošanas efektu.

Neskatoties uz to, jaunieši apzinās saules un vēja enerģijas izmantošanas politekonomiskos ieguvumus – 83 % piekrīt, ka šie resursi var veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību, un 84 % norāda, ka pāreja uz saules un vēja enerģiju var nodrošināt izdevīgāku elektroenerģijas cenu.

Vairums jauniešu uzskata, ka Latvijā jāattīsta saules (84 %) un vēja (85 %) enerģijas izmantošana.

''Priecājamies, ka jaunieši redz atjaunīgo resursu izmantošanā nākotnes potenciālu un apzinās lielākās priekšrocības, taču redzam arī tēmas, kurās vēl pilnveidoties, piemēram, par izmaksām. Tās ir detaļas, kuras ir viegli apgūstamas, tādēļ jāturpina darbs nākamo paaudžu izglītošanā. Starptautiskā situācija šobrīd vēl vairāk saasina izaicinājumus enerģētikas nozarē, tādēļ ir īpaši svarīgi, ka ikviena, arī jauniešu zināšanas un izpratne par enerģētikas jautājumiem ir korekta un pilnvērtīga,'' uzsver AS ''Latvenergo'' valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Lai uzlabotu jauniešu zināšanas par enerģētikas sistēmu izaicinājumiem un efektīvu atjaunīgo resursu izmantošanu, fizikas erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” šī gada tēma ir nākotnes enerģija. Par nākotnes enerģijas iegūšanas un patērēšanas veidiem konkursa dalībniekus aicina domāt eksperti un Latvijas uzņēmēji, kuru panākumus ir veidojušas zināšanas par fiziku un atjaunīgo enerģiju. Droša un klimatneitrāla pasaules attīstība – tas ir elements, kas spēj apvienot jaunatnes intereses, zināšanas un enerģētikas nozari.

Konkursu ''FIZMIX Eksperiments'' rīko AS "Latvenergo" sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, ''TVNET", "Cido Grupa", ''Muesli Graci'', "Ādažu kraukšķi", "DPD", "Skrīveru saldumi", ''Elektrum Energoefektivitātes centrs'', ''Ilustrētā Junioriem'', "Adventures Zone'', ''Čili Pizza'', ''Roadgames'', ''SEIK'', "Lielvārds", "LMT", Vides risinājumu institūtu un "Aerodium".

AS "Latvenergo" rīkotais erudīcijas konkurss norisinās 27. reizi, pulcējot komandas no Latvijas skolām, kurās mācās 8. un 9. klašu skolēni. "FIZMIX Eksperiments" konkursa mērķis ir izglītot skolēnus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu ikdienā, veicināt jauniešos interesi par eksaktajām zinātnēm, saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas izmantot praksē, kā arī veicināt jauniešos profesionālu interesi, padziļināti apgūstot fiziku. Ar konkursa "FIZMIX Eksperiments" palīdzību gan skolotāji, gan skolēni var pārliecināties, ka fizika nav tikai sarežģīta teorija, bet tā eksistē mums visapkārt un var būt aizraujoša. Vairāk par konkursa norisi var lasīt www.fizmix.lv/eksperiments.

* Aptauju veica AS "Latvenergo" sadarbībā ar Mindshare 2022. gada februārī, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 14 - 18 gadiem

1 - IRENA “Renewable Power generation costs in 2019”