Ieeju senajā Amerikā reiz aizsprostoja milzīga ledus siena

Jaunais pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”, liecina, ka pirmie cilvēki Amerikā ieradās nevis pa zemes strēli, kas reiz savienoja Āziju ar Ameriku, bet gan ar laivām no Klusā okeāna puses.

Pastāv divas galvenās hipotēzes par to, kā pirmie cilvēki nonāca Ziemeļamerikā. Senākā ideja ir tāda, ka cilvēki ceļu veica tad, kad tā saucamais Beringa tilts (Beringija) – zemesgabals, kas reiz savienoja Āziju ar Ziemeļameriku – bija relatīvi brīvs no ledus. Tomēr jaunāka ideja ir tāda, ka pirmie cilvēki Ziemeļamerikā patiesībā nonāca ar ūdens transportlīdzekļiem gar Klusā okeāna Āzijas, Beringijas un Ziemeļamerikas piekrasti.

Veidu, kādā Amerikas kontinentā ieradās pirmie cilvēki, ietekmē nozīmīgs faktors – ledus sega, kas reiz klāja Ziemeļameriku. Iepriekšējos pētījumos izvirzīta hipotēze, ka starp ledus plātņu malām esot bijis bezledus koridors, kas ļāvis no Beringijas nonākt Amerikas līdzenumos.

Akmens rīki, kas izgatavoti pirms 13 400 gadiem, arheologiem jau kādu laiku liek domāt, ka pirmie cilvēki Ziemeļamerikā nonāca no Āzijas. Aplēses par no ledus brīvā koridora eksistences laiku liecināja, ka tas tiešām senajiem cilvēkiem varētu būt kalpojis kā migrācijas ceļš uz Ameriku.

Tiesa, zinātnieki nesen atrada ievērojamu daudzumu pierādījumu par to, ka Ziemeļamerikā cilvēki eksistējuši krietni senāk. Piemēram, 2021. gadā Ņūmeksikā tika atrasti 60 seni pēdu nospiedumi, kas liecināja, ka cilvēki tur staigājuši pirms 23 tūkstošiem gadu. Savukārt 2020. gadā arheologi atklāja akmens artefaktus Meksikas vidienē, kas ir vismaz 26 500 gadu seni.

Pēdējās aplēses liecina, ka no ledus brīvais koridors parādījās pirms 13 800 tūkstošiem gadu. Pirms tam ledus siena bija 455 līdz 910 metru augsta. Tas nozīmē, ka senie amerikāņi drīzāk izmantoja laivas, lai nokļūtu kontinentā.