Vienotais pakalpojumu centrs – jauna pieeja pētniecības IT pakalpojumiem

Apskatīsim dažus iemeslus, kāpēc līdzšinējā pieeja izrādījusies nepilnīga, un kā šīs nepilnības labot.

Pirmkārt, IT sistēmu pārvaldība ir sadrumstalota: dažus koplietošanas pakalpojumus nodrošina publiskās iestādes centralizēti, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija, bet citus – katra zinātniskā institūcija atsevišķi, nereti dublējot sistēmas, kuru darbību efektīvāk un kvalitatīvāk varētu nodrošināt vienkopus.

Turklāt publiskā sektora IT sistēmas bieži ir veidotas “no nulles”, balstoties uz iepirkumā noteiktām tehniskajām specifikācijām, kas nozīmē, ka daudz lieka darba tiek veltīts jaunas sistēmas izstrādei.

Otrkārt, IT sistēmu izstrādes process bieži tiek organizēts lineāri (pēc “ūdenskrituma” metodes), kas ļauj nākamo posmu veikt tikai pēc iepriekšējā posma pabeigšanas, un liedz adaptēties mainīgām vajadzībām, kas var atklāties projekta tapšanas gaitā. Starp laiku, kad tiek sagatavota IT pakalpojuma tehniskā specifikācija, un pakalpojuma izstrādes beigām nereti paiet pat vairāki gadi, pa kuru laiku ir nomainījušās gan lietotāju vajadzības, gan aktuālās tehnloloģijas.

Treškārt, publiskajā sektorā ir ievērojami strukturāli izaicinājumi kompetentu IT speciālistu piesaistei, tādēļ programmatūru bieži izstrādā nozares ārpakalpojumu sniedzēji, kuru biznesa niša ir publiskā sektora IT iepirkumi un kuri paši ne vienmēr spēj piesaistīt augstākās raudzes speciālistus. Visbeidzot, pakalpojumus nereti izstrādā atsevišķu projektu ietvaros, kas apgrūtina pakalpojumu uzturēšanu un attīstību pēc projekta finansējuma beigām.

Lai risinātu šos izaicinājumus, tiek veidots Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centrs (VPC) – četru Latvijas zinātnes universitāšu (Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes) dibināta organizācija, kas veidos un pārvaldīs augstākās izglītības un zinātnes koplietošanas IT pakalpojumus. VPC darbības principi ievērojami atšķirsies no līdzšinējās kārtības.

Pirmkārt, centralizējot pētniecības IT pakalpojumus, tiks ievērojami atvieglota digitālo pakalpojumu pārvaldība un tiks samazināta sistēmu dublēšanās, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un samazinot to izmaksas.

Otrkārt, veidojot jaunus IT pakalpojumus, VPC veiks pilnvērtīgu tirgus izpēti, salīdzinot tirgū pieejamu sistēmu izmantošanas, atvērtā pirmkoda sistēmu pielāgošanas un jaunu sistēmu izveides savstarpējās priekšrocības un trūkumus. Tiks apskatīta labākā starptautiskā prakse un veidota sadarbība ar citiem līdzīgu pakalpojumu uzturētājiem, un tiks uzlabota kompetence komerciālu IT pakalpojumu izvērtēšanā un iegādē. Attīstot pakalpojumus, tiks ievēroti vairāki būtiski principi – uz lietotājiem orientētu pakalpojumu pieeja, “Agile” izstrāde, atvērtā pirmkoda risinājumu un starptautisku standartu plaša izmantošana.

Treškārt, koncentrējot IT kompetences VPC, tiks mērķtiecīgi strādāts pie kompetentu cilvēkresursu piesaistes, mazinot atkarību no ārpakalpojumu sniedzējiem. Rezultātā VPC būs centrs, kas atvieglos un uzlabos pētnieku darbu, kvalitatīvi un efektīvi sniedzot starptautiskiem standartiem atbilstošus pakalpojumus.

Augstvērtīgi VPC pakalpojumi būs kritiski svarīgi arī Latvijas pētniecības ilgtermiņa attīstībā – tie palīdzēs attīstīt gan vietējās, gan starptautiskās iniciatīvas (piemēram, Eiropas Atvērtās zinātnes mākoni (EOSC)). Viens no pirmajiem VPC uzdevumiem būs pētniecības datu repozitorija Dataverse izveide, kurā pētnieki varēs pēc labākās starptautiskās prakses glabāt savus pētniecības datus, un kas palīdzēs pētījumu piekļuvei gan pētniekiem, gan citiem interesentiem. Turklāt repozitorija izveide nodrošinās veiksmīgāku pētnieku sadarbību ar ārvalstu pētniekiem un dalību Eiropas Savienības līmeņa un starptautiskos projektos, kuros ir kritiski svarīga pētniecības partneru datu pārskatāmība un sadarbspēja.

No veiksmīgas VPC darbības ieguvēji būs visi – institūcijas, kuru pārvaldības vajadzībām pārskatāmi pieejama visa svarīgā informācija, inovatīvi uzņēmumi, kas varēs sadarboties digitālo produktu izstrādē, sadarbības partneri, kuriem būs vieglāk uzzināt, kā ar pētnieku darba palīdzību savā jomā rast inovatīvus risinājumus. Bet galvenie ieguvēji būs paši pētnieki, kuriem būs pieejamāki kvalitatīvāki digitālie rīki un pakalpojumi, ar kuru palīdzību tiks attīstītas Latvijas pētnieciskās izcilības jomas un sasniegt jaunas, vēl neatklātas virsotnes.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).