"Man ir tikai viena iespēja pamest apvienību ar “Latvijas attīstībai”, tāpēc es paziņoju par izstāšanos no partijas “Kustība Par!”," tā Rīgas mērs.
"Es atvainojos visiem biedriem, kurus aicināju atbalstīt apvienības “Attīstībai/Par!” izveidošanu. Man ir neizsakāmi žēl pamest daudzus savus domubiedrus un atbalstītājus, taču dzīvot tālāk un klusi pieņemt, ka Rīgas teritorijas plānojuma apturēšana notikusi likumīgi un tai nav nekāda sakara ar kāda azartspēļu biznesa interesēm, būtu prasta melošana sev un partijas biedriem," pauž Rīgas mērs.
"Vienmēr esmu uzskatījis, ka politika ir misijas darbs un kalpošana. To mēs pasaulē visspilgtāk redzam pašlaik.
Politiķi jāvada vēlmei kalpot cilvēkiem un radīt paliekošas, pozitīvas pārmaiņas. Es palieku strādāt Rīgas domes priekšsēdētāja amatā un “Par!/PROGRESĪVIE” frakcijā, esmu uzticīgs vēlētajiem dotajiem solījumiem. Es turpināšu ieviest pārmaiņas pilsētā, manas durvis būs atvērtas ikvienam, kurš vēlas kopīgi strādāt Rīgas un Latvijas labā," raksta Staķis.
Jau ziņots, ka VARAM ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, tā trešdien, 23. martā, preses konferencē iepriekš informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Staķis norādīja, ka VARAM uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību. Viņš uzsvēra, ka šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt. Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.
Savukārt Plešs intervijā aģentūrai LETA ceturtdien, 24. martā, komentēja, ka Rīgas dome savu neizdarību slēpj aiz skaļiem paziņojumiem. "Šī retorika skaidri apliecina, ka Rīgas dome savu nolaidību, neizdarību, un, iespējams, kompetences trūkumu slēpj aiz skaļiem paziņojumiem. Ja tā nav nolaidība, tad tas traktējams kā tiesiskais nihilisms," tā Plešs.