Sākotnēji bēgļu uzņemšanas plāns bija sagatavots 10 000 bēgļu uzņemšanai. Uz aģentūras LETA jautājumu, vai ir pazīmes, ka Latvijā tuvākajā laikā bēgļu skaits palielināsies, piemēram, līdz 20 000 līdz 30 000, ministre nenoliedza, ka visai drīz izmitināmo bēgļu skaits pārsniegs 10 000. Arī citu Eiropas valstu tendences liecina, ka vēl kādu laiku ukraiņu bēgļu skaits pieaugs.
IeM patlaban "neiezīmē konkrētu skaitli", cik bēgļu varētu ierasties Latvijā.
Golubeva atzīmēja, ka ministrija lielāka pieplūduma gadījumā ieviesīs priekšlikumu, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam.
Kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām aptuveni 6000 vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.
Ministrei nav ziņu, ka kādā no pašvaldībām bēgļu izmitināšanas kapacitāte jau būtu izsmelta. Izņēmums esot Jūrmala, kurā esot augstākas viesnīcu izmaksas, tāpēc grūtāk esot atrast izmitināšanas vietas.
"Tiklīdz tiks atrisināts jautājums par privāto dzīvokļi īri, tad vajadzētu būt iespējamām arī šajā pilsētā izmitināt bēgļus," piebilda ministre.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) vērsa uzmanību uz jautājumu par izglītības iestāžu pieejamību bēgļu bērniem. Izglītības iestādes jau līdz šim saskārušās ar būtiskiem izaicinājumiem, tāpēc šī jautājuma risināšanā aktīvi jāiesaistās Izglītības un zinātnes ministrijai.
Sākoties bēgļu atbraukšanai, aktualizējās nepieciešamība pēc bēgļu uzņemšanas atbalsta centriem. Valainis informēja, ka lielākajā daļā pilsētu eksistē vietas, kur bēgļiem vērsties pēc palīdzības, tomēr šajā jomā ir nepieciešama plašāka informācijas izplatīšana, lai bēgļi labāk zinātu par savām tiesībām vērsties pēc palīdzības.