/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2022/03/25/14445489t1h6747.jpg)
Jaunākajā pētījumā par mikroplastmasas piesārņojumu cilvēka ķermeņa audos apstiprināts nu jau vairs ne pārsteidzošais – uz mūsu planētas nepastāv vieta, kur nebūtu mikroplastmasas. Tā atrasta gan augstāko kalnu virsotnēs, gan cilvēka asinīs.
Pirmo reizi cilvēka asinīs atklāta mikroplastmasa
Atklājums, ka mikroplastmasas putekļi atrodami arī mūsu asinīs, kārtējo reizi parāda to, cik liela un aizvien pieaugoša ir plastmasas piesārņojuma problēma.
Pētnieki no Amsterdamas universitātes un medicīniskā centra izanalizēja 22 veselīgu donoru asins paraugus, lai noskaidrotu, vai asinīs ir atrodami par 700 nanometriem lielāki parastie sintētiskie polimēri.
Pēc tam, kad pētnieku komanda pārliecinājās, ka aprīkojums nav piesārņots, tika izmantotas divas metodes, lai identificētu paraugos esošās ķimikālijas un daļiņas. Sastāvdaļu kombinācijas paraugos bija dažādas, tomēr mikroplastmasa tika atklāta visos paraugos. Mikroplastmasas vidū bija polietilēntereftalāts - plastmasa, ko lieto dzērienu pudeļu un apģērba izgatavošanā; kā arī stirola polimēri, ko bieži izmanto automašīnu daļu, paklāju un pārtikas trauku izgatavošanā.
Katrā mililitrā asiņu tika atrasti vidēji 1,6 mikrogrami mikroplastmasas. Lielākais daudzums mikroplastmasas vienā mililitrā asiņu bija 7 mikrogrami.
Kā tas viss ietekmē mūsu veselību un labsajūtu, joprojām nav īsti skaidrs.
Mikroplastmasas piesārņojuma problēma ir aizvien pieaugoša. Aplēsts, ka līdz 2040. gadam okeānos būs nonācis divtik liels mikroplastmasas daudzums nekā tagad. Tas nozīmē, ka arī mūsu asinīs piesārņojums tikai pieaugs.
Tiesa, jautājumu vēl ir ļoti daudz. Piemēram, nav zināms, vai mikroplastmasas daļiņas peld plazmā vai tās ieskāvuši baltie asinsķermenīši.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Environment International”.