ReTV: Latvijas putnkopības asociācija izsludinājusi ārkārtēju situāciju

Andis Ramanis ir zemnieku saimniecības “Jaunkaijas” īpašnieks. Viņa saimniecībā ir 2500 vistu. Viņš šī brīža situāciju putnkopības nozarē vērtē smagu. “Šī brīža situācija katrā ziņā ik pa dienām iet uz slikto pusi, jo tās cenas izejmateriāliem un izejvielām, degvielai un iepakojumam galīgi neiet kopā ar šā brīža olas cenām, jo olu cenas stingri atpaliek. Ja man šajā brīdī būtu jāpērk visi graudi tādā cenā, kā ir šobrīd, tad situācija būtu diezgan briesmīga. Domāju, ka, iespējams, var runāt arī par likvidāciju, jo jau kādus divus mēnešus tā cena ir neadekvāti zema olai attiecībā pret visu pārējo.”

Bez tā, ka ir ietekmēta barības piegādāšana no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, uzņēmējs saredz problēmu Latvijas veikalu tīklos, proti, nopirktās olas cena no ražotāja ir maza, bet veikalu plauktos tiek uzlikts 50 un pat 60% uzcenojums. Kā arī - konkurence ar Polijā ražotām olām ir neiespējama. Andim Ramanim, par laimi, putnkopība nav vienīgais ienākuma avots, bet viņam nāksies izvērtēt nākotnē putnkopības rentabilitāti. “Rudenī es skatīšos. Ja tās olas cena netiks līdzi graudu cenām, tad man izdevīgāk ir pārdot pārtikas graudus, nekā atdot graudus vistām un saņemt mazāk. Manā saimniecībā izšķirošais būs rudens. Šobrīd būtu izdevīgāk esošos graudus pārdot un nedot vistām,” saka Andis Ramanis.

Lai gan Andis bija vienīgais, kurš vēlējās runāt kameras priekšā, ReTV uzrunāja arī citus šīs nozares pārstāvjus. Secinājums - ja nekas netiks mainīts, tuvāko divu mēnešu laikā draud likvidācija pat tādiem uzņēmumiem, kam ir 10 000 un vairāk vistu. Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācijas valdes locekle Anna Ērliha ReTV saka - šī situācija ir pamatīgs sitiens zem jostas vietas. “Risks ir palikt pilnībā bez putnkopības nozares Latvijā, bez būtiskiem ražotājiem, kas apgādā tirgu. Protams, ka cilvēkiem laukos vistas būs, bet, vai mēs, ierindas pilsētnieki, varēsim nopirkt 10 olas svētdienas omletei, nav ne jausmas.”

Ne tikai viens no risinājumiem, bet būtiskākais - piešķirt finansējumu, proti, apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, saka nozarē. Anna Ērliha: “Mēs negribam būt pabērna lomā. Mēs esam strādātāji. Šobrīd ir vajadzīgs atbalsts, lai turpinātu strādāt, lai pēc tam šo atbalstu varētu atgriezt. Pavisam nelielas cerības paliek, ka varētu samazināt PVN pārtikai, lai varētu pielīdzināt šo, proti, pacelt, jo ražošanas izmaksas ir kāpušas, bet patērētājs to tik ļoti nejustu cenu kāpumu, turpinātu pirkt vietējo produkciju.”

Zemkopības ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem tiksies, lai mēģinātu rast risinājumus. Jānis Eglīts, zemkopības ministra biroja vadītājs (NA): “Viens no risinājumiem būtu sadarbībā ar “Altum” veidot apgrozāmo līdzekļu pieejamības programmu, tāpat, kā es jau minēju, saruna ar tirgotāju pārstāvjiem, par iespēju mainīt cenu, lai plauktā maksātu reāli to, ko viņi maksā šim ražotājam. Protams, ka arī Eiropas Savienībā meklē risinājumus, kur visi kopā mēģina rast risinājumu pārtikas pieejamības nodrošināšanai.”

Nozares pārstāvji ReTV atzīst, ka olām un vistas gaļai cenas var kāpt pat par 50% dārgāk, otrs variants - stipri mazāk ieraudzīt veikala plauktos pašmāju vistu produkciju.