Vaksācija? Vai mīlēties drīkst?… Neērtie jautājumi un dzemdības

Toreiz un tagad

Ne tik tālajos padomju laikos, kad sieviete pārbijusies kā diegs tika atvesta uz dzemdību namu, medmāsa viņai lika atgulties un paplest kājas. Bruņojusies ar baltu putainu šķīdumu un skuvekli, viņa bez liekām ceremonijām ķērās pie darba un noskuva apmatojumu no sievietes intīmās zonas.

Jāteic, ka tolaik tikai retā vaksēja un piepucēja “to vietiņu”, kur nu vēl pilnībā atbrīvoja no apmatojuma. Toreiz modes žurnālos par bikini zonas vaksāciju Brazīlija, PlayBoy, G vai sfinksa stilā nerakstīja. 

Reizēm ūdeņi jau bija nogājuši ātrās palīdzības mašīnā, dzemdētāja vaidēja un ne par kādu intīmo higiēnu nevarēja būt ne runas. “Izplūkāja kā vistu,” atceras Ināras kundze, kas meitu pasaulē laida tālajā 1960. gadā. Sākusi skūšanu, māsiņa saprata, ka dzemdes kakls draudīgi veras un mazais tūlīt nāks laukā, tāpēc atstāja Venēras uzkalnu ar visai dīvainu “frizūru”. 

Mūsdienās katra sieviete pati izvēlas, kā dizainēt savas ķermeņa intīmās daļas, vai arī ļauties dabai un atstāt tās neskūtas.

Tomēr, ja sieviete ir radusi likvidēt apmatojumu, tā sakot, atbrīvoties no “visa dzīvnieciskā”, grūtniecības laikā puncim augot lielākam, viņa vienkārši vairs nespēj piekļūt savai sievišķības teritorijai.

Ne katra vēlas vai var atļauties doties uz skaistumkopšanas salonu. Turklāt lieta tāda, ka spalviņas ataug - pēc nedēļas, pusotras tās jau atkal kaitina. Grūtniecības laikā jau tā noskaņojums mainās - te uznāk bailes, te raudulīgums, te piemetas milzu apetīte, un tad nu vēl šāda ķibele. Ja uzticēšanās partneru starpā ir liela, var palūgt palīdzību partnerim. Tomēr laikam jau retais ir pietiekami prasmīgs vaksācijas meistars. Vienīgā izeja - sakopt sevi iespēju robežās, nestresot un gatavoties lielajam notikumam, kas ir būtiskāks par dažām spalviņām.

Kāda mana draudzene tik ļoti uztraucās par to, kā izskatīsies uz dzemdību galda, ka pirms dzemdībām aizskrēja uz salonu pārliecināties, vai kāda spalviņa nav palikusi uz kājām, un veikt pedikīru.

Viņu vairāk uztrauca nagu lakas krāsas izvēle (ar mirdzumu vai bez) nekā dzemdības.

Lieki piebilst, ka viņas vīrs un mamma no uztraukuma tikmēr gandrīz trieku ķēra. Savukārt cita paziņa - lauku sieva, kura laida pasaulē piekto bērnu, uz dzemdībām ieradās tieši no kūts, kur bija nogājuši ūdeņi, un nekreņķējās par to ne nieka.

Kopā ar māsiņām pasmējās, ka “ož pēc riktīgiem sūdiem”, un vēl paspēja ieiet dušā. 

No medicīnas viedokļa nav nozīmes, vai intīmās zonas apmatojums tiek likvidēts vai ne - viss atkarīgs no tā, kā sieviete jūtas komfortabli, skaidro  “Veselības centra 4” ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vija Veisa.

Apmatojums netraucē veikt medicīniskas manipulācijas - ne vajadzības gadījumā veikt ķeizargriezienu, ne uzlikt šuves.

Gadījumā, ja dzemdību laikā apmatojumu tomēr vajag noņemt, tas tiek izdarīts, skaidro daktere.

Vai drīkst pamīlēties?

Dažkārt vecmātes māmiņām pačukst: “Ja gribi, lai viss notiek ātrāk, pirms lielās dienas pamīlējies ar vīru.” Šis ieteikums varētu būt pamatots un nebūt nav ezoteriski māņi. “Ja vien nav komplikāciju, dzimumattiecībām grūtniecības laikā ierobežojumu nav - viss atkarīgs no pāra vēlmēm.

Sperma satur bioloģiski aktīvās vielas, prostaglandīnus, kas dabiski izdalās arī dzemdību ceļos pirms dzemdībām un veicina dzemdību sākšanos.

Arī orgasms rada dzemdes aktivitāti un tonizēšanos,” atklāj ārste.

Bez stresa!

Izdalījumi dzemdībās ir vienlaikus dabiska un tomēr delikāta tēma, par ko sievietes stāsta tikai tuvākajiem. Tomēr ne jau izdalījumi ir problēma, drīzāk bailes un kauns, ko piedzīvo māmiņas radību laikā. Reizēm piedzīvotā trauma ir tik nepatīkama, ka otro bērnu sieviete izvēlas laist pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību. 

Kāda jauna sieviete stāstīja, ka pirms dzemdībām viesojusies pie vīramātes, kas vedeklu kārtīgi pabarojusi. Apžēliņ, ar zirņu biezputru! Dzemdības tuvojās lēnām un sāpīgi. Gulēt un vaidēt vecmāte neļāva - iedeva speciālu atbalstu uz riteņiem un lika staigāt pa koridoru. Vienā brīdī sieviete juta, kā vēdera lejasdaļu savelk un lejup pa kājām tek brūns, smirdīgs šķidrums.

“Sajūta bija briesmīga - tāds sāpju, kauna, šausmu kokteilis, kādu nebiju piedzīvojusi nekad,” viņa stāstīja.

Lieki piebilst, ka otrreiz viņa to piedzīvot negribēja. Tomēr pamata pārdzīvot par šo tēmu nav, jo medicīnas personālam tā ir rutīna, tikpat ierasta kā e-pastu caurskatīšana biroja darbiniekam vai matu griešana frizierim.

Gan taisnā zarna, gan urīnpūslis atrodas mazajā iegurnī un dzemdību laikā, mazulim virzoties pa dzemdību ceļiem, nelielā daudzumā  nekontrolēti var izdalīties gan urīns, gan taisnās zarnas saturs, stāsta Vija Veisa. Tomēr klizma pirms dzemdībām kā rutīnas procedūra mūsdienās netiek rekomendēta.

Bieži vien dzemdību sākumā, kad sākas pirmās kontrakcijas un pamazām nolīdzinās un atveras dzemdes kakls, mēdz būt vēdera izeja pat vairākkārt, līdz ar to daba pati parūpējusies, ka, bērnam dzimstot, taisnā zarna ir iztukšojusies un zarnas saturs neizdalās.

Dažkārt klizma ieteicama gadījumā, ja māmiņai jau grūtniecības laikā bijuši aizcietējumi un  vairākas dienas pirms dzemdībām nav izgājis vēders.“Atslēgas vārdi  šajā sakarā ir "bez lieka stresa",” piemetina Vija Veisa.