Aktuālais frontē ⟩ Krievijas mediji: Kadirovam piešķirta ģenerālleitnanta pakāpe; viņš atrodas Mariupolē

Ieceres mērķis ir centralizēt bloka pūliņus "uzņemt bēgļus vislabākajos apstākļos", teikts Eiropas Komisijas (EK) un ES Francijas prezidentūras paziņojumā.

EK rosinās platformu, ko izveidos ES informācijas tehnoloģiju sistēmu drošību aģentūra EU-LISA, lai to varētu lietot ES dalībvalstis.

ES iekšlietu ministri arī vienojušies izveidot kopīgu cilvēktirdzniecības apkarošanas plānu, lai labāk no riskiem aizsargātu Ukrainas bēgļus.

Stratēģija paredz sniegt informāciju cilvēkiem, kas ierodas no Ukrainas, kā arī izveidot operatīvā atbalsta telefona dienestu, apmācīt "priekšējo līniju" darbiniekus, kā identificēt upurus, kā arī pastiprināt Eiropola monitoringu.

ES iekšlietu ministri arī vienojās par plāniem, lai koordinētu Ukrainas bērnu uzņemšanu ES.

Tiek izstrādāti īpaši plāni nepavadītu nepilngadīgo pārvešanai un reģistrācijai.

Irpiņa atbrīvota no okupantiem

Kijivas apgabala Irpiņa atbrīvota no Krievijas okupantiem, lietotnē "Telegram" pavēstīja mērs Oleksandrs Markušins. "Aktuālais frontē" - jaunākā informācija par notikumiem Ukrainā.

"Mūsu Irpiņa atbrīvota no Maskavas nešķīstības! Slava Ukrainai! Slava tās aizstāvjiem! Mūžīga piemiņa kritušajiem varoņiem," apliecināja Markušins.

Pilsētā šobrīd notiek tīrīšanas operācija, un vēl ir sagaidāmi krievu uzbrukumi, norādīja mērs.

Irpiņas iedzīvotāji tiek lūgti neatgriezties pilsētā, tas ir bīstami, viņš piebilda.

Sīvas kaujas par Irpiņu turpinājās teju kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī.

Mariupoles mērs: pilsētas aplenkuma laikā dzīvību zaudējuši 5000 iedzīvotāju

Mariupoles aplenkuma 27 dienās dzīvību zaudējuši 5000 iedzīvotāju, arī 210 bērni, pirmdien pavēstīja mērs Vadims Boičenko.

Pilsētā palikuši 170 000 cilvēku, 140 000 paspēja pilsētu pamest vēl pirms aplenkuma, vēl 150 000 izdevies evakuēties pēc blokādes sākuma.

30 000 cilvēku deportēti uz Krieviju vai Donbasa separātiskajiem veidojumiem.

90% ēku pilsētā nodarīti postījumi, pilnībā izpostīti 40% daudzstāvu namu un 40% ēku privātajā sektorā.

Cietušas septiņas slimnīcas, trīs iznīcinātas pilnībā.

Kličko: Nogalināti gandrīz 300 kijivieši

Krievijas karaspēka apšaudēs Kijivā iznīcināti aptuveni 300 ēku, slimnīcās atrodas vairāk nekā 1000 ievainoto, gandrīz 300 kijiviešu nogalināti, intervijā Austrijas laikrakstam "Die Presse" sacīja Kijivas mērs Vitālijs Kličko.

"Izpostīti 300 ēku. Apšaudīti arī bērnudārzi un skolas. Vairāk nekā 1000 cilvēku hospitalizēti, arī 18 smagi ievainotu bērnu. Dzīvību zaudējuši gandrīz 300 cilvēku, viņu vidū ir daudz bērnu," sacīja mērs.

Galvaspilsētu kara dēļ pametusi aptuveni puse tās agrāko iedzīvotāju. Vispirms izbraukuši bērni, sievietes un seniori.

"Mēs redzam tendenci, ka vīrieši aizved savas ģimenes uz drošām vietām un tagad atgriežas," sacīja Kličko.

Krievijas sāktā necilvēcīgā un asiņainā kara rezultātā dažu pilsētu līdzās Kijivai vienkārši vairs nav, sacīja mērs.

"Irpiņas nav, nav ēku, vispār nekā. Tas pats Hostomeļā un Borodjankā. Vai paskatieties, kas notiek Černihivā, Harkivā vai Mariupolē. Mēs zinām tā vārdu, kas šo drāmu atnesa katram ukrainim," norādīja Kličko.

Mērs Austrijas žurnālistiem arī paskaidroja, kāpēc krievu iebrucējiem nav izdevies ieņemt Kijivu, kā viņi to bija plānojuši, vēl pirms četrām nedēļām.

"Visa pasaule brīnās, kā mēs spējam pretoties vienai no spēcīgākajām armijām pasaulē.

Izskaidrojums ir vienkāršs - Krievijas karavīri karo par naudu. Mēs cīnāmies uz dzīvību un nāvi, par mūsu bērniem, par mūsu nākotni. Tā ir milzīga starpība. Kā bijušais cīkstonis es gribētu teikt vienu - katrā cīņā galvenais nav ieroči, bet griba. Un mēs esam ļoti motivēti," uzsvēra Kličko.

Krievija gatavo iebraukšanas ierobežojumus "nedraudzīgo" valstu pilsoņiem

"Tiek gatavots prezidenta dekrēta projekts atbildes vīzu pasākumiem, reaģējot uz vairāku ārvalstu "nedraudzīgām" darbībām," Lavrovs sacīja televīzijā pārraidītā pasākumā.

Viņš piebilda, ka būs paredzēti "vairāki ierobežojumi iebraukšanai Krievijā".

Jau vēstīts, ka Krievijas valdība marta sākumā apstiprinājusi ārvalstu uzskaitījumu, kas pret Krieviju, Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem veic "nedraudzīgas darbības".

Atbilstoši dokumentam uzskaitījumā iekļautas Eiropas Savienības dalībvalstis, Islande, Kanāda, Lihtenšteina, Mikronēzija, Monako, Jaunzēlande, Norvēģija, Korejas Republika, Sanmarīno, Ziemeļmaķedonija, Singapūra, ASV, Taivāna, Ukraina, Melnkalne, Šveice un Japāna.

Ukrainas spēki iznīcinājuši jau 17 000 okupantu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 17 000 karavīru, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Armijas ģenerālštābs pirmdien arī ziņo, ka situācija frontē ir kontrolējama un būtisku izmaiņu nav.

Kopš iebrukuma sākuma līdz pirmdienas rītam iebrucēji zaudējuši 123 lidmašīnas, 127 helikopterus, 586 tankus, 1694 bruņutransportierus, 302 lielgabalus, 95 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1150 automobiļus, 73 autocisternas, 21 specializētās tehnikas vienību, 66 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

Ukrainas Bruņotie spēki aizvadītajā diennaktī notriekuši četras Krievijas militārās lidmašīnas, pirmdien pavēstīja Ukrainas gaisa spēki. Pagājušajā diennaktī Ukrainas bruņotie spēki notriekuši arī viens helikopteru, divus bezpilota lidaparātus un divas spārnotās raķetes.

1000 evakuēto

Ukrainā aizvadītajā diennaktī no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 1000 cilvēku, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

Viņa norādīja, ka svētdien darbojušies abi humānie koridori, par kuriem bijusi panākta vienošanās.

"Pavisam evakuēti 1100 cilvēku," videouzrunā sacīja Vereščuka.

Viņa teica, ka vairāk nekā 500 no evakuētajiem bijuši Mariupoles iedzīvotāji, kā arī vairāk nekā 500 cilvēku evakuēti Luhanskas apgabalā.

600 līķu vienā Krievijas apgabalā

Pagājušajā nedēļā uz militārajiem garnizoniem Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā atvesti apmēram 600 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru, pirmdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Pēc tā rīcībā esošās informācijas, "pēdējās piecās diennaktīs uz Ņižņijnovgorodas apgabala garnizoniem atvesti apmēram 600 Ukrainas teritorijā kritušo karavīru, no kuriem lielākā daļa dienēja [Krievijas] Rietumu militārā apgabala 1.tanku armijas 47.tanku divīzijā", sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ģenerālštābs.

143 nogalināti bērni

Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti jau 143 bērni, pirmdien paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.

216 bērni ir guvuši ievainojumus, paziņoja Denisova, atsaucoties uz vienoto pirmstiesas izmeklēšanas reģistru un citiem avotiem.

Taču viņa norādīja, ka patieso mirušo un ievainoto bērnu skaitu nav iespējams noskaidrot, jo Ukrainas pilsētās notiek aktīva karadarbība.

Četri miljoni bēgļu

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši jau gandrīz četri miljoni cilvēku, liecina ANO pirmdien publiskotie dati.

"Vairāk nekā 3,8 miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest valsti, pārvēršot šo krīzi par visstraujāk augošo bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Vēl 6,5 miljoni bijuši spiesti pārvietoties iekšzemē. Tajā pašā laikā 13 miljoni ir "iestrēguši" kara zonās un nevar izbraukt," ziņoja ANO.