Baltijas dzintarā atklāts dievlūdzējam līdzīgs kukainis

Ja vien tu neesi tīklspārņu eksperts, tu droši vien nezini, ka šie kukaiņi patiešām atgādina dievlūdzējus. Tas ir tā saucamās saplūstošās evolūcijas rezultāts, kad divi organismi evolūcijas ceļā iegūst līdzīgas īpašības, jo mīt līdzīgos vides apstākļos.

Dievlūdzēja tīklspārņa (mantispidae) fosilijas liecina, ka tas dzīvojis jau pirms 145 miljoniem gadu, tiesa, šis ir pirmais pieaugušais dievlūdzējs tīklspārnis, kura fosilija veidojusies jaunākajā Zemes ģeoloģiskās vēstures ērā kainozojā.

“Šeit aprakstīts pirmais pieaugušais dievlūdzējs tīklspārnis Baltijas dzintarā,” rakstīts pētījumā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Fossil Record”, nav izdevies precīzi noskaidrot kukaiņa ģinti, tāpēc tas nodēvēts jaunā vārdā ar iekļautu jautājuma zīmi: “mantispa? damzenogedanica”.

Teju divus centimetrus garais kukainis tika pētīts gan ar dažādiem mikroskopiem, gan rentgenstaru mikrotomogrāfiju.

Pētījums arī raisa virkni jautājumu par to, kā šī suga pēdējo 66 miljonu gadu laikā, kad sākās kainozojs, ir evolucionējusi, kā arī – kāpēc no šīs ēras ir saglabājušās tik nedaudzas to fosilijas.

Baltijas dzintara atradnes glabā sevī vairāk nekā 34 miljonus gadu senu Ziemeļeiropas vēsturi. Tajā laikā šis reģions bija salīdzinoši silts un mērens. Tāpēc maz ticams, ka šo kukaiņu fosiliju retums ir saistīts ar neapdzīvojamiem vides apstākļiem.

Zinātnieki turpina veikt pārsteidzošus atklājumus, izmantojot laika mašīnu – dzintaru.