Aktuālais frontē ⟩ Francijas iecerētā humānā misija Mariupolē pašreizējā stadijā nav iespējama

Makrons Putinam izklāstījis misiju, ko Francija vēlētos īstenot kopā ar Turciju un Grieķiju.

Putins sacījis, ka "viņš par to padomās", pirms sniegt atbildi, paskaidroja Elizejas pils amatpersona.

Krievijas karaspēks aplencis Mariupoli, veic pilsētas pastāvīgu bombardēšanu, nešķirojot mērķus. 160 000 cilvēku, kas palikuši aplenktajā pilsētā, ir tikpat kā bez pārtikas, ūdens un medikamentiem.

Vismaz 5000 cilvēku nogalināti, sacījusi augsta Ukrainas amatpersona, pieļaujot, ka patiesais Krievijas uzbrukumā nogalināto skaits varētu izrādīties tuvāks 10 000, kad būs apkopotas ziņas par visiem upuriem.

Makrons piektdien paziņoja, ka Francija plāno kopā ar Grieķiju un Turciju īstenot humāno operāciju, lai evakuētu cilvēkus no Mariupoles.

"Mēs grasāmies sākt humāno operāciju kopā ar Grieķiju un Turciju, lai evakuētu visus, kas grib atstāt Mariupoli. Mēs visu organizējam iespējami labākos apstākļos. Šajā pilsētā ar vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju 150 000 vēl dzīvo katastrofālos apstākļos," sacīja Makrons.

Arestovičs: Ukrainas kritušo karavīru skaits nav mazs

Kritušo skaits Ukrainas Bruņoto spēku rindās nav mazs, bet līdz kara beigām tas publiski netiks izpausts, otrdien sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

"Skaitļi, protams, ir. Es tos zinu ar precizitāti gandrīz līdz cilvēkam, bet nenosaukšu. Līdz kara beigām. Mums ir zaudējumi, un tie nav mazi. Krietni mazāki nekā krieviem, bet mazi tie nav," intervijā britu raidsabiedrības BBC ukraiņu redakcijai sacīja amatpersona.

"Katrs [zaudējums] tiks uzskaitīts, katrs paliks piemiņā, katrai ģimenei tiks izrādīta cieņa, sniegta palīdzība," sacīja Arestovičs.

Neviena pasaules armija kara laikā nenosauc savus zaudējumus, jo tas, pirmkārt, ir kara noslēpums, otrkārt, tādējādi var palīdzēt pretiniekam apzināt darbību efektivitāti, skaidroja padomnieks.

Ukrainas armijas ģenerālštābs otrdien ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 17 200 karavīru.

ASV, Eiropa brīdina Rietumus nezaudēt modrību pret Krieviju

Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas līderi otrdien brīdināja Rietumus nezaudēt modrību pret Krieviju pēc Maskavas raidītajiem signāliem, ka tā varētu samazināt militāro aktivitāti Ukrainas ziemeļos ap Kijivu un Černihivu.

"Viņi bija vienisprātis, ka Rietumu apņēmība nedrīkst mazināties, līdz šausmas, kas radītas Ukrainai, nebūs beigušās," teikts Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona biroja paziņojumā.

Džonsons pauda līdzīgi skeptisku nostāju, kādu izteicis arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

"Premjerministrs uzsvēra, ka mums par Putina režīmu jāspriež pēc tā darbiem, nevis vārdiem."

"Putins griež nazi Ukrainas atvērtā brūcē, cenšoties piespiest valsti un tās sabiedrotos kapitulēt," teikts paziņojumā. "Premjerministrs saviem kolēģiem līderiem uzsvēra, ka mums savā atbildē jābūt nelokāmiem."

Zelenskis: Krievijas karaspēks uz mērķiem izšauj vidēji 40 raķetes dienā

Krievijas karaspēks uz Ukrainas apdzīvotajām vietām izšauj vidēji 40 raķetes dienā, videouzrunā Dānijas parlamentam otrdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"40 raķetes. Katru dienu tieši tik daudz dažādu, bet vienlīdz nāvējošu raķešu Krievijas karaspēks vērš pret mūsu valsti, pret Ukrainu. Tas ir vidējais līmenis diennaktī," paskaidroja Ukrainas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka vairāk nekā mēnesi ilgā kara rezultātā Krievija uz mērķiem Ukrainā palaidusi vairāk nekā 1370 raķešu.

Zelenskis arī norādīja, ka nav iespējams saskaitīt iznīcināšanas līdzekļus, kādus Krievija ir lietojusi Ukrainā.

Ukraina: Karš radījis zaudējumus vairāk nekā triljona ASV dolāru apmērā

Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainas infrastruktūrai un ekonomikai jau nodarītais posts un zaudējumi tuvāko gadu laikā pārsniedz vienu triljonu ASV dolāru (912 miljardus eiro), intervijā ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" teicis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Viņš norādīja, ka tās pagaidām ir ekspertu aplēses, bet zaudējumi tiek strukturēti.

"Zaudējumi, kas aprēķināti pēc netiešās ietekmes metodes, ņemot vērā zaudējumus nākamajos gados, sasniedz vairāk nekā triljonu dolāru." sacīja Ukrainas premjerministrs.

Šmihaļs uzskaitīja, ka tiešie zaudējumi infrastruktūrai - nopostītie tilti, ceļi, mājokļi, ēkas -, pēc Ukrainas pašreizējām aplēsēm, sasniedz 120 miljardus ASV dolāru, bet, ja ņem vērā militāro infrastruktūru un citus civilos postījumus, postažas apmērs pārsniedz 270 miljardus dolāru.

Premjerministrs paskaidroja, ka detalizētai uzskaitei izveidots nopostītā īpašuma reģistrs, kas cita starpā ļauj katram iedzīvotājam Ukrainas elektroniskās pārvaldes portālā "Dija" reģistrēt viņa mājsaimniecībai nodarīto postu.

"Mums būs precīza, gandrīz kā grāmatvedības uzskaite ar visiem radītajiem zaudējumiem. Tā ir standarta pieeja tamlīdzīgos gadījumos," viņš piebilda.

Otra liela zaudējumu grupa ir Ukrainas ekonomikai nodarītais posts, proti, iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, neiegūtā peļņa un neveiktās investīcijas. "Mūsu aprēķini liecina, ka šī summa pārsniedz 290 miljardus ASV dolāru," paziņoja Ukrainas premjerministrs.

Savukārt trešā komponente zaudējumu aprēķinā ir valsts IKP sarukums ilgtermiņā. "pirms kara mums bija plāni, kā augs mūsu ekonomika. Tagad uzņēmumi, kuriem jānes valstij ieņēmumi, ir sagrauti. Tādēļ pēc kara, protams, būs būtiskas korekcijas," paskaidroja Šmihaļs.

Ukrainas statistikas departamenta dati liecina, ka pērn valsts IKP pieauga par 3,4% pēc krituma 3,8% apmērā 2020.gadā. Ukrainas IKP apmērs ir ap 200 miljardiem dolāru.

"Bloomberg": NATO nav vienprātības Ukrainas un Krievijas sarunu lietā

NATO dalībvalstu vidū nav vienprātības par Ukrainas sarunām ar Krieviju, dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī ieroču piegādēm Kijivai, otrdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem.

"Kamēr NATO sabiedrotie apspriež nosacījumus jebkādiem potenciāliem miera darījumiem starp Krieviju un Ukrainu, alianses rindās parādījušās stratēģiskas šķelšanās plaisas. Šobrīd, kad karš notiek jau otro mēnesi, asi sevi piesaka vairākas dilemmas, kas ir saistītas ar to, kādus nosacījumus jebkādā vienošanās Ukraina varētu uzskatīt par pieņemamiem, it īpaši attiecībā uz drošības garantijām, ko alianse varētu piedāvāt Kijivai," vēsta aģentūra.

Pastāvot arī domstarpības par to, kādu papildu bruņojumu nosūtīt Ukrainai, kā arī to, vai ir noderīgas sarunas ar Putinu, teikuši avoti, kas ir pazīstami ar pagājušajā nedēļā notikušajām diskusijām NATO valstu līderu starpā. Par to arī liecina dokumenti, ar kuriem iepazinusies "Bloomberg".

Tā Francija un Vācija sliecas uzskatīt, ka pusēm "nevajadzētu saasināt situāciju nedz ar vārdiem, nedz darbībām". Tas ļautu panākt uguns pārtraukšanu un pēc tam arī Krievijas karaspēka izvešanu ar "diplomātiskiem līdzekļiem".

Cita starpā Vācijas kanclers Olafs Šolcs pagājušajā nedēļā NATO samitā mudinājis atturēties no pārsteidzīgām darbībām, arī atteikšanās no NATO-Krievijas pamatakta.

Laikā, kad Krievija sadedzinājusi visus tiltus, Vācijas valdība tomēr uzskata, ka pamatakts un tā vadošie principi kaut kad var noderēt, sacījis viens avots.

Otrs teicis, ka atteikšanās būtu simbolisks žests, kas nesekmēs kara apturēšanu.

Galu galā sabiedrotajiem nāksies rast veidu, kā vienoties ar Putinu, patīk tas viņiem vai nepatīk, piebildis otrs avots.

Krievija samazināšot militāro aktivitāti Kijivas un Černihivas virzienos

Krievijas okupācijas spēki būtiski samazināšot militāro aktivitāti Kijivas un Černihivas virzienos, otrdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Par šādu soli Krievija paziņoja pēc otrdien Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, vēsta Krievijas izdevums "The Insider".

Militārās aktivitātes samazināšanu Krievija pamatojusi ar centieniem deesakalēt konfliktu.

Ukrainas armijas ģenerālštābs otrdien apstiprināja, ka Krievija sākusi daļēju spēku atvilkšanu no Kijivas un Černihivas apkārtnes.

Ukrainas ģenerālštābs pauž viedokli, ka spēku atvilkšana varētu būt saistīta ar Krievijas nespēju izpildīt vispārējos uzbrukuma mērķus.

Atsevišķos virzienos ukraiņu pretuzbrukumi

Sākoties 34.diennaktij kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma, Ukrainas armija notur agresorus austrumu, dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu virzienos, bet atsevišķos virzienos veiksmīgi pāriet pretuzbrukumā, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Pretinieks turpina apšaudīt ar raķetēm un bombardēt no gaisa Ukrainas pilsētas, cenšoties pilnībā iznīcināt infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus. Galvenā krievu izmanība pievērsta degvielas noliktavu iznīcināšanai, lai pārtrauktu apgādi un izraisītu humanitāro krīzi.

Pārkāpjot starptautiskās tiesības, ieņemtajās apdzīvotajās vietās Kijivas, Zaporižjas, Černihivas, Hersonas un Harkivas apgabalos iebrucēji turpina teroru pret vietējiem iedzīvotājiem. Krievi apšauda dzīvojamās mājas, laupa un nodarbojas ar marodierismu, kā arī sagrābj par ķīlniekiem civilistus.

Doneckas un Luhanskas virzienā Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā atvairījusi septiņus pretinieka uzbrukumus un iznīcinājusi 12 krievu tankus, desmit bruņutransportierus un trīs automobiļus. Iebrucēji cietuši arī dzīvā spēka zaudējumus.

Ukrainas gaisa spēki un zenītartilēristi diennakts laikā iznīcinājuši 17 gaisa mērķus - astoņas lidmašīnas, trīs helikopterus, četrus dažāda tipa bezpilota lidaparātus un divas spārnotās raķetes.

Ukrainas aviācija turpinājusi bombardēt krievu tehnikas kolonnas un karaspēka koncentrācijas rajonus.

17 200 nogalinātu okupantu

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 17 200 karavīru, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz otrdienas rītam iebrucēji zaudējuši 127 lidmašīnas, 129 helikopterus, 597 tankus, 1710 bruņutransportierus, 303 lielgabalus, 96 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1178 automobiļus, 73 autocisternas, 21 specializētās tehnikas vienību, 71 bezpilota lidaparātu, divus kuģus un piecas ātrlaivas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

"Vāgnerieši" Austrumukrainā

Krievijas privātā militārā kompānija - grupa "Vagner" - ir nosūtījusi savus algotņus uz Ukrainas austrumiem, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

"Ir gaidāms, ka tā dislocēs vairāk nekā 1000 algotņu, tai skaitā šīs organizācijas līderus, kaujas operāciju veikšanai," tvītoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Grupa "Vagner", kas ir tuva Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, tiek turēta aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem Mali, Lībijā un Sīrijā.

"Ļoti ticams, ka Krievija smagu zaudējumu un lielā mērā iestrēguša iebrukuma dēļ ir bijusi spiesta pārorientēt "Vagner" personālu uz Ukrainu," darot to "uz operāciju Āfrikā un Sīrijā rēķina", teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Kodolmateriāli Harkivā 

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Rafaels Grosi pavēstījis, ka nelielais daudzums kodolmateriālu, kas atrodas pētniecības iestādē Harkivā, palicis neskarts, neskatoties uz bojājumiem ēkai.

Ukraina ziņoja, ka pētniecības iestāde, kam iepriekš trāpīja Krievijas armijas raidīts šāviņš, sestdien atkal tika bombardēta.

Pirmdien Ukraina atklāja, ka šī "ēka ir bojāta, bojāta tās termiskā izolācija un eksperimentu zāle, bet neitronu avots, kas satur kodolmateriālus, kuri tiek izmantoti neitronu ģenerēšanā izpētei un izotopu ražošana, nav bojāts," paziņoja Grosi.

Objekts pirms kara tika izmantots "pētniecībā un attīstībā un radioizotopu ražošanā medicīnai un rūpnieciskai izmantošanai," teikts Grosi paziņojumā.

Krievija rada "kritiskus draudus" ASV

Krievija rada "kritiskus draudus" ASV nacionālajai drošībai, teikts ASV Aizsardzības ministrijas slepenā nacionālās drošības stratēģijā, kas iesniegta ASV Kongresam.

Dokumentā ir sīki aprakstīti "daudzšķautņaini" draudi no Ķīnas puses, kā arī "kritiskie draudi" no Krievijas puses.

Stratēģija tika sagatavota, ņemot vērā kodolpolitiku un pretraķešu aizsardzību. Pentagons par galveno prioritāti uzskata dzimtenes aizsardzību, bet Ķīnu raksturo kā "nozīmīgāko stratēģisko sāncensi".

Ukrainā kopš kara sākuma atgriezušies pusmiljons pilsoņu

Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 24.februārī ir atgriezušies apmēram 510 000 Ukrainas pilsoņu, paziņoja šīs valsts robežpolicija.

Pagājušajā nedēļā vien atgriezās 110 000 cilvēku, pirmdien Vācijas laikrakstam "Die Welt" pavēstīja Ukrainas robežpolicijas preses sekretārs Andrijs Demčenko.

Astoņas desmitdaļas no tiem, kas atgriezās, ir vīrieši. Lielākā daļa atgriezušies no Polijas, sacīja Demčenko.

Pirms kara sākuma Ukrainā dzīvoja aptuveni 44 miljoni cilvēku. Saskaņā ar ANO bēgļu aģentūras UNHCR datiem apmēram 3,9 miljoni cilvēku kara laikā aizbēguši uz ārvalstīm, tai skaitā 2,3 miljoni uz kaimiņvalsti Poliju.

Nogalināti jau 144 bērni

Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti jau 144 bērni un vairāk nekā 220 bērni guvuši dažāda smaguma ievainojumus, svētdien informē Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Visvairāk bērnu Krievijas karavīru darbības rezultātā nogalināti un ievainoti Kijivas apgabalā - 68, Harkivas apgabalā tādu ir 49, Doneckas apgabalā - 54, Černihivas apgabalā - 38, Mikolajivas apgabalā - 30, Luhanskas apgabalā - 28, Zaporižjas apgabalā - 22, Hersonas apgabalā - 25, Kijivas pilsētā - 16, Žitomiras apgabalā - 15, un Sumu apgabalā - 15 bērni.

Tiek noskaidroti arī dati par mirušajiem un ievainotajiem bērniem Mariupolē.

Pirmdien Luhanskas apgabalā mīnas sprādzienā nāvējoši tika ievainots trīs gadus vecs bērns, bet Zaporižjas apgabalā kādā ciemā Krievijas karaspēka apšaudē tika ievainoti trīs civiliedzīvotāji, tostarp bērns.

Mikolajivā sagrauta apgabala administrācijas ēka

Krievijas karaspēka triecienā Mikolajivas apgabala valsts administrācijas ēkai nogalināti trīs cilvēki, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.

Dienests informēja, ka pēc trieciena ēkas gruvešos atrastas trīs bojāgājušo mirstīgās atliekas. Cietuši vēl 22 cilvēki, no kuriem 18 izglābti no gruvešiem un nodoti mediķu aprūpei.

Notikuma vietā glābēji turpina darbu.

Otrdienas rītā ap plkst.8.45 apšaudes rezultātā Mikolajivā cieta apgabala administrācijas deviņstāvu ēka. Sagruvusi ēkas centrālā sekcija no devītā līdz pirmajam stāvam, tomēr ugunsgrēks nav neizcēlies.

Foto: Karš Ukrainā (25.-27. marts)

Foto: Raķešu triecieni Kijivā 18. martā