Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

"Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" atlaidīs 240 darbiniekus

Vilcienu vagoni AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" teritorijā.
Vilcienu vagoni AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" teritorijā. Foto: Evija Trifanova/LETA

"Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR), nesagaidījusi valsts atbalstu, atlaidīs 240 darbiniekus, portālam TVNET pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

DLRR un tās meitas uzņēmumi SIA "LokRem", SIA "DL Metal" un SIA "Logkom" vakar, 28. martā nosūtījuši Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu par darbinieku kolektīvo atlaišanu.

Udalova atgādināja, ka par izpildītajiem pasūtījumiem Ukrainas tirgū Ukrainas uzņēmuma "Metinvest Group" parādsaistības pret DLRR šodien sasniedz 8 229 550 eiro. Tā kā Ukrainā ir pieņemts lēmums pārtraukt jebkādus maksājumus ārpus valsts robežām, Ukrainas uzņēmums, lai arī apliecinājis gatavību norēķināties, to nevar izdarīt. Šī situācija ir trieciens DLRR darbībai.

Lai glābtu DLRR un uzņēmums nekļūtu maksātnespējīgs, uzņēmums iepriekš vērsies pie Latvijas premjerministra, ekonomikas ministra, finanšu ministra, labklājības ministra, ārlietu ministra, aizsardzības ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"", skaidrojot situāciju un aicinot sniegt atbalstu šajā ārkārtas situācijā – īslaicīgu atbalstu naudas plūsmas nodrošināšanai. "DLRR savās vēstulēs ir piedāvājusi skaidru, ekonomiski pamatotu plānu, kā apgūt jaunus, konkrētus tirgus, bet tam nepieciešams laiks un šobrīd – valsts atbalsts," uzsver Udalova. Atbalsts gan nav saņemts.

DLRR padomes priekšsēdētāja informē, ka, lai spētu norēķināties par saistībām februārī un martā, DLRR finansējumu aizņēmās no aizdevējiem privātajā sektorā, bet šādi turpināt vairs nav iespējams. "DLRR nepieciešams aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem. Uzņēmums to ir gatavs atdot, tikko ukraiņu partneriem būs iespēja norēķināties ar DLRR," stāsta Udalova.

Savukārt valsts institūcijas savās atbildēs ieteikušas DLRR pārorientēties uz citiem tirgiem. "Oficiālā šī gada 24. marta Ekonomikas ministrijas atbildes vēstulē saņēmām sarakstu ar interneta saitēm uz izstādēm, kurās DLRR varētu piedalīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras stendos. Izstādēm, kuras paredzētas maziem un vidējiem uzņēmumiem," sašutumu pauž Udalova un piebilst, ka vēstulē arī informēti, ka biedrība "Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija" sniedzot atbalstu nozares uzņēmumiem.

Tāpat Ekonomikas ministrija informējusi, ka rīkojas proaktīvi un Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāle jau sazinājusies ar DLRR personāla speciālistiem par iespējamo darbinieku skaita samazināšanu. "DLRR darbiniekiem būšot iespējas pārkvalificēties," stāsta Udalova.

Vienlaikus, komentējot ekonomikas ministra teikto, ka "uzņēmumiem arī šajos apstākļos bija jārēķinās, kur viņi strādā", DLRR pārstāve uzsver, ka ir skaidri jānodala investīcijas un darbība Krievijā un Baltkrievijā, kas kopš 2014. gada ir skaidri definēti kā paaugstināta riska tirgi, no darbības un zaudējumiem Ukrainas tirgū, kas gluži pretēji vienmēr ir definēts kā Eiropas Savienības valstīm draudzīgs tirgus. 

DLRR vēlas un ir gatava strādāt, uzsver Udalova. DLRR nevēlas ne atlaist darbiniekus, ne likt tiem pārkvalificēties darba atrašanai.

"Latvijas interesēs būtu šādu nozīmīgu uzņēmumu aizstāvēt. Tā vietā DLRR tiek aicināts meklēt atbalstu internetā, un tiek informēts, ka valsts jau gatavojas DLRR darbiniekus pārkvalificēt. Šāda valsts attieksme ir katastrofāla. Un DLRR ir spiesta atlaist daļu darbinieku cerībā saglabāt darbavietas pārējiem," pauž uzņēmuma padomes priekšsēdētāja. 

Līdz šim uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 600 darbinieki. 

DLRR dibināta 1866.gadā. Tās lielākais akcionārs un patiesais labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Oļegs Osinovskis. 2020.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 46,76 miljoni eiro, bet peļņa - 2,07 miljoni eiro.

Svarīgākais
Uz augšu